Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) norādījusi, ka par traģiskiem holokausta notikumiem vācu okupācijas laika Lietuvā ir jārunā, jo tas ir atslēgas moments ceļā valsts un sabiedrības briedumu, ziņo raidorganizācija LRT.
Jūnija sākumā Lietuvas valdības vadītāja uzstājusies ar uzrunu konferencē «Sadalošā pagātne: Padomju-Vācijas karš un masu vardarbības naratīvi Centrāleiropas austrumu daļā», kas veltīta profesorei Irēnai Vesaitei (Irena Veisaitė), kura savulaik pārcietusi Holokaustu.
«Es sliecos uzskatīt, ka sabiedrības briedumu mēra pēc tā, vai tā spēj pieņemt no vēsturniekiem patiesību, kas reizēm var būt neērta vai kas var pamudināt atkārtoti pievērsties un pārdomāt to, kas jau ir nostiprinājies. Vai arī tā vēlas, lai vēsturnieki turpinātu veidot to vai citu kolektīvo naratīvu vai mitoloģiju, kur mūsu pusē redzami tikai varoņi, upuri vai sliktākajā gadījumā novērotāji, bet, Dievs nedod, noteikti ne bendes vai kolaboranti,» vērtējusi Šimonīte.
Lietuvas premjerministre turpinājusi: «Mēs esam dzīvojuši brīvībā nu jau 30 gadus un mēs esam pietiekami stipri, lai neattiektos pret katru neērto jautājumu, katrām paustajām šaubām un katru atšķirīgo skatījumu kā pret draudiem.»
Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1429221/lithuanian-pm-says-facing-holocaust-legacy-key-to-country-s-maturity
Lasiet arī: Nausēda Aušvicā: Lai nepieļautu sabiedrības sanaidošanu, jāatklāj musinošie spēki
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) 2020.gadā publiski pauda nožēlu, ka Otrā pasaules kara laikā, kad Lietuvu bija Okupējusi Nacistiskā Vācija, tika iznīcināti vairāk nekā 200 000 Lietuvas ebreju. Traģiskie 20.gadsimta vēstures notikumi met ēnu arī uz lietuviešiem, kuri tolaik sadarbojās ar vācu okupācijas varas iekšlietu un militārajām organizācijām.