Nokrišņu ietekmē 2017.gads ir iesācies ar ūdens līmeņa paaugstināšanos lielākajā daļā Latvijas upju.
Šā gada sākumā Daugavā ūdens līmenis galvenokārt turpināja paaugstināties par 2-8 cm. Daugavas baseina upēs Baltkrievijā ūdens līmenis nedaudz pazeminājās 1-9 cm robežās, savukārt pietekās Latvijas teritorijā ūdens līmenis paaugstinājās par 1-12 cm, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Tomēr atsevišķās Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa paaugstināšanās bija ievērojamāka. Kopš 1.janvāra ūdens līmenis Pededzē pie Litenes ir paaugstinājies par 52 cm, Ogrē par 28-52 cm, Lielajā Juglā pie Zaķiem par 90 cm, bet Mazajā Juglā par 38 cm. Salacā un tās baseina upēs ūdens līmenis diennaktī paaugstinājās par 16-47 cm. Arī Gaujā un tās baseina upēs nokrišņu ietekmē ūdens līmenis ir paaugstinājies par 9-52 cm.
Ievērojamākā paaugstināšanās bija novērojama Vaidavā un Amatā. Savukārt Lielupē ūdens līmenis 1-10 cm robežās ir pazeminājies. Pārējās Lielupes baseina upēs vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Savukārt Kurzemes upēs ūdens līmenis ir paaugstinājies: Ventā 1-7 cm robežās, bet Ventas baseina upēs par 9-47 cm, Baltijas jūras piekrastes upēs par 10-34 cm.
Upes Latvijas teritorijā no ledus ir brīvas, vienīgi Daugavā no augšteces līdz Suražai saglabājas ledus sega ar lāsmeņiem, pie Suražas arī ledstāve (ledus biezums 31.decembrī bija desmit centimetri). Daugavā Latvijas teritorijā pie Jēkabpils un Zeļķiem upes krastos novēroti ledus krautņi.
Tuvākajās dienās Latvijas upēs ūdens līmenis galvenokārt turpinās paaugstināties. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādu atzīmes un visā valsts teritorijā iestājoties salam, 4.-5.janvārī lielākajās upēs gaidāma atkārtota ledus pirmatnējo formu: piesalu un vižņu intensīva veidošanās, bet mazākajās upēs iespējama arī ledstāves izveidošanās, prognozē sinoptiķi.
Ref: 102.000.102. 14208