Pirmās divas decembra dekādes Latvijā aizvadītas ar rekordsiltiem laika apstākļiem – gandrīz visu mēneša otro dekādi atsevišķās vietās Latvijā tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Valdošo neparasti silto laika apstākļu ietekmē, šī gada Ziemassvētki solās būt lielākoties «zaļi» – sniegotus svētkus šogad nesagaidīsim.
18.decembrī Kolkā ar +9,8 grādiem tika pārspēts arī visa decembra mēneša gaisa temperatūras rekords. Iepriekš tik silts bijis tikai 1932. gada 18. decembrī Mērsragā (+9,4 grādi), liecina Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Ja Latvijas austrumu daļā «zaļi» svētki aizvadīti tikai vidēji 9-20% gadījumu, tad Baltijas jūras piekrastē svētki bez sniega segas aizvadīti ievērojami biežāk: Ventspilī pat līdz 47% gadījumu. Iepriekš Ziemassvētki, kuru laikā sniega sega nebija novērota nevienā Latvijas pilsētā, bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., kā arī ne tik senajā 2006. un 2013. gadā.
Turpretī sniegotākajās ziemās sniega segas biezums svētku laikā visā teritorijā sasniedzis 27-51 cm. Vieni no ar sniega segu bagātākajiem Ziemassvētkiem līdz šim ir bijuši 1981. gadā, kad sniega sega klāja visu Latvijas teritoriju, un tās biezums bija no 20 cm Ainažos un Bauskā, līdz pat 51 cm Vendzavā. Pēdējie sniegotākie Ziemassvētki bijuši 2010. gadā, kad Latvijas austrumu daļā sniega segas biezums bija no 25 cm Lubānā līdz 40 cm Rūjienā, bet Latvijas rietumu daļā sasniedza pat 43 cm Kuldīgā un 47 cm Rucavā.
Lai gan arī šie Ziemassvētki solās būt ļoti silti, vēl samērā nesenā pagātnē piedzīvojām līdzīgi siltus svētkus: līdz šim vissiltākie svētki ir bijuši 2011.gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra Rīgā bijusi +9,6 grādi, bet Mērsragā sasniedza pat +10,0 grādi. Tāpat pēdējo desmit gadu laikā novēroti vēl divi ekstremāli silti Ziemassvētki Latvijā: 2013. gadā maksimālā gaisa temperatūra Pāvilostā sasniedza +8,7 grādi, savukārt 2006.gadā Rucavā maksimālā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8,5 grādi.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētkos pēdējo 55 gadu laikā bijusi no -0,2 grādiem valsts rietumu daļā līdz -5,1 grādam Latvijas austrumos.
Paši aukstākie Ziemassvētki Latvijā bijuši 1996.gadā, kad minimālā diennakts gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz -31,5 grādiem (Zosēnos). Auksts bijis arī 1978.gada svētkos, kad minimālā diennakts gaisa temperatūra Zosēnos bija -30,4 grādi, kā arī 2001.gadā, kad tajos pašos Zosēnos minimālā diennakts gaisa temperatūra Ziemassvētkos bija -29,4 grādi.
Dažkārt Ziemassvētkos var tikt novērotas arī dažādas atmosfēras parādības, kas galvenokārt saistītas ar svētku laikā dominējošiem atmosfēras apstākļiem. Pēdējo 55 gadu laikā visbiežāk Latvijā svētku laikā novērots apledojums – 73% gadījumu – turklāt daži no nesenākajiem apledojuma gadījumiem bijuši arī postoši, piemēram, 2010.gada Ziemassvētkos. Dominējot lēniem vējiem, bieži svētku laikā tiek novērota migla (67% gadījumu), bet, pieturoties salam, arī sarma (56% gadījumu). Pērkona negaiss līdz šim svētku laikā nav novērots. Savukārt 1975, 1999, 2008. un 2013. gadā Latvijā Ziemassvētkos nav fiksēta neviena no zemāk redzamajā tabulā norādītajām atmosfēras parādībām. Klimatiskajā griezumā Ziemassvētki pārsvarā aizvadīti ar lēniem līdz mēreniem vējiem: kopš 1966. gada ir bijuši tikai trīs svētki, kuru laikā maksimālās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku – 1971. gadā Liepājā vēja brāzmas bija 28 m/s, 2003. gadā Ventspilī vējš pastiprinājās līdz 27 m/s, bet pavisam nesen, 2011. gada Ziemassvētkos, Mērsragā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 25 m/s. Vētras spēku brāzmās (vismaz 21 m/s) vējš Ziemassvētkos sasniedzis biežāk – 1971, 1977, 1998, 1999, 2001, 2003, 2004, 2006, 2008. un 2011.gadā.
Ref: 102.000.102.11452