Šķēle pamet politiku: zaudējums vai ieguvums?

Ilggadējais politiķis Andris Šķēle paziņojis, ka pēc tam, kad tiks nolikts 10. Saeimas deputāta mandāts, viņš no politikas atvadīsies uz visiem laikiem, pievēršoties piena lopkopībai. Šķēles bijušie kolēģi snieguši atšķirīgus vērtējumus viņa darbībai politikā – vieni pārdzīvo par zaudētu talantu, citi nedod «ne sprāgušu mušu», ka viņa aiziešana ir patiesa.

«Man sagadījās strādāt Šķēles valdībā 1995. gadā. Nenoliedzami toreiz pēc vēlēšanām visi esošie politiķi bija ļoti apjukuši, valdību pārsvarā veidoja tautfronitieši, kuriem ekonomika bija sveša. Bija liels budžeta deficīts, tāpēc tika izvēlēts Andris Šķēle kā bezpartejisks kandidāts ar pieredzi uzņēmējdarbībā,» komentējot Andra Šķēles politisko darbību, ziņu portālam BNN norāda Vilis Krištopāns (Latvijas Ceļš) – premjers no 1998. līdz 1999. gadam.

«Jāatzīst, ka ar viņu bija ļoti viegli strādāt, viņš diezgan nežēlīgi izveidoja bezdeficīta budžetu, un par to cepuri nost un kāja virsū,» teic Krištopāns, izsakot cerību, ka “kādreiz atnāks vēl kāds ministrs, kurš spētu izveidot šādu budžetu”.

Krištopāns atzīst, ka Šķēle ticis daudz kritizēts attiecībā uz privatizācijas jautājumiem, tomēr bijušais politiķis norāda, ka šāda darbība «līdzīgi norisinājusies visā padomju telpā – kāds vienmēr kaut ko privatizēja».

Par Šķēles raksturojumu Krištopāns izsakās atzinīgi: «Viņam ir ārprātīgas darba spējas, ārprātīgs investīciju baņķiera talants, proti, veiksmīgas pirkšanas, pārdošanas un restrukturizēšanas spējas.»

«Talants ir nenoliedzams, un viņu par to pat var ienīst,» uzsver Krištopāns, piebilstot, «ja Šķēle kaut ko ir nolēmis, viņš to izdarīs».

Pēc Krištopāna domām, jebkuru politiķi, kas ir veiksmīgs savā uzņēmējdarbībā, vērtē ar piesardzību un aizspriedumiem.

«Es politikā ienācu kā bankas dibinātājs un īpašnieks, varētu teikt, jau ar miljonu kabatā. Latvijā bagātos nemīl, taču šī valsts nevar iztikt bez bagātiem, veiksmīgiem un gudriem cilvēkiem,» tā Krištopāns.

Viņaprāt, visi tie, kas deklamē tā saucamo anti-oligarhu kampaņas, ir «viduvējības, varētu teikt pat neveiksminieki, kuri tiražē informāciju, baidoties par konkurenci». «Paskatieties, visā pasaulē – Amerikā, Vācijā – pie varas ir ļoti bagāti un veiksmīgi cilvēki. Latvijā tādus nemīl, un tā ir rūgta patiesība,» rezumē Krištopāns.

«Šķēles kungs, kurš ir ļoti spēcīga personība, politikā ienāca negaidīti. Būdams ārpus esošajām partijām, viņš nodibināja partiju un uzvarēja vēlēšanās, kas, manuprāt, ir ļoti loģiska, demokrātiska politiķa karjeras attīstība,» norāda ekspremjers Valdis Birkavs (Latvijas Ceļš), kurš valdību vadīja no 1993. līdz 1994. gadam.

Pie lielākajiem Šķēles nopelniem Birkavs pieskaita spēju sakārtot valsts finanšu sistēmu, novest iedzīvotājus līdz apziņai par to, ka tērēt var tik daudz, cik nopelna.

Šķēles darbību politikā, lai arī izskanējis daudz kritisku viedokļu un nepatiesu pārmetumu, kopumā vērtēju pozitīvi, atklāj Birkavs.

«Domāju, ka Latvijas politika ir pietiekami netīra, ar daudz netaisniem apvainojumiem, un viņš kā cilvēks, kas ir turējies pretī, vienkārši noguris,» teic Birkavs, piebilstot, ka lēmumu ietekmējis arī partijas zaudējums pēdējās vēlēšanās.

Birkavs gan atzīst, ka Šķēles politiskajā darbībā ir bijušas daudzas kļūdas, taču atturas tās nosaukt, uzskatot, ka vērtējumam nepieciešama nopietna analīze.

Vērtējot izteikumus par Šķēli kā par oligarhu, Birkavs norāda: «Var jau arī teikt, ka oligarhi ir cilvēki, kas kaut ko jau sasnieguši. Turklāt neizbēgami ir arī dominējuši centieni labumu gūt ne tikai sev, bet arī valsts attīstībai labvēlīgā virzienā. Ir labi, ja ir situācijas, kas nāk par labu gan valstij, gan arī politiķiem.»

Viņaprāt, Šķēles aiziešana no politikas ir Latvijas zaudējums, nevis guvums.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājs no 1996. līdz 1998. gadam Alfrēds Čepānis (Demokrātiskā partija Saimnieks) ir pretējās domās. «Par to, ka, ka Šķēle pavisam aiziet no politikas, es nedotu ne sprāgušu mušu. Tādi paziņojumi no viņa puses jau iepriekš ir bijuši,» tā portālam BNN.LV uzsver Čepānis.

«Kad es biju Saeimas spīkers un viņš bija premjers, mums sanāca tikties. Visas reizes, kad ar viņu esam par kaut ko vienojušies, viņš mani ir piečakarējis, un tie nebija globāli jautājumi. Es saprotu, ja tā gadās vienu reizi, bet viņš par mani un man solīto vienmēr aizmirsa,» tā bijušais Saeimas priekšsēdētājs.

Viņš piebilst, ka Šķēle nenoliedzami ir ļoti gudrs. «Ja Šķēli sauc par oligarhu, tad atšķirībā no dažiem citiem oligarhiem, viņam pieminekli nevar uzcelt kaut vai par kādas pilsētas sakārtošanu,» tā Čepānis.

Uz jautājumu, kādi bijuši labie darbi, ko Šķēle paveicis, darbodamies politikā, Čepānis nevar atbildēt.

Savukārt vaicāts, kāpēc, viņaprāt, Šķēle par aiziešanu no politikas paziņojis tik pēkšņi, Čepānis uzsver, ka tas ir murgs. «Viņš aizies tikai uz laiku un atkal atgriezīsies, lai sakārtotu savas «ģelas». Viņš ir pārāk jauns un smuks, lai aizietu no politikas pavisam,» teic Čepānis.