Latgales upēs saglabājies ļoti augsts ūdens līmenis, turklāt dažās lielākās upēs tas vēl turpina kāpt, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Rēzeknes upē pie Griškāniem ūdens līmenis aizvadītajā dienā svētdien, 27.augustā, pulksten 7.00 bija 2,46 metrus virs stacijas nulles punkta – par septiņiem centimetriem augstāks nekā diennakti iepriekš. Tik augsts ūdens līmenis augustā Rēzeknē ir pirmo reizi novērojumu vēsturē, turklāt tas tikai par 35 centimetriem atpaliek no pēdējo gadu palu maksimālās atzīmes.
Arī Dubnas pietekā Ošā ūdens līmenis sestdien vēl kāpis par dažiem centimetriem, tomēr pēdējo stundu laikā tas vairs nepaaugstinās.
Savukārt Dubnā ūdens līmenis turpina lēnām celties – gan upes augštecē, gan lejtecē. Applūdušas palienes, un ūdens līmenis Dubnā patlaban ir tikai 20 centimetru zem 2013.gada aprīļa lielajos palos sasniegtās atzīmes.
Laucesā, Daugavpils novadā un pilsētā, ūdens līmenis joprojām ir augsts, bet vairs nepaaugstinās. Indricā, Krāslavas pusē, kopš piektdienas turpinās ūdens atkāpšanās.
Arī Pededzē ūdens līmenis sācis kristies. Aiviekstē tas turpina pakāpeniski celties, bet ūdens līmenis Aiviekstē ir krietni zemāks nekā pēdējo gadu lielākajos palos. Līdzīga situācija ir Gaujā – ūdens līmenis daudzviet turpina paaugstināties, bet, salīdzinot ar pavasara paliem, ūdens līmenis nav augsts.
Daugavā augšpus Daugavpils ūdens līmenis pēdējās stundās sācis lēnām kristies, lejpus Daugavpils tas vēl kāpj, bet nerada nekādu apdraudējumu.
Hidroloģiskie novērojumi Latgalē tiek veikti Daugavā un tās pietekās Indricā, Laucesā un Dubnā, Dubnas pietekā Ošā, kā arī Rēzeknes upē, Zilupes upē un vairākos ezeros.
Jāatzīmē, ka aizvadītajā nedēļā Latgalē pārplūdušas daudzas upes, kurās nav hidroloģisko novērojumu staciju, tāpēc šīs nedēļas plūdus grūti salīdzināt ar situāciju citos gados. Dažos novados vietējie iedzīvotāji šos plūdus nodēvējuši par gadsimta plūdiem.
Jāatzīmē, apmeklējot plūdos cietušos reģionus Latgalē, un apsekojot valsts autoceļu stāvokli, satiksmes ministrs Uldis Augulis pirmdien, 28.augustā atzīmēja, ka galvenais ir pēc iespējas ātrāk nodrošināt, ka visi ceļi ir caurbraucami.
Vienlaikus minot arī to, ka uzturētāji uzsāks darbus tiklīdz kritīsies ūdens līmenis. Kad visi plūdos cietušie ceļi būs salaboti, tik lemts, vai dēļ šiem neplānotajiem darbiem būs nepieciešams papildu finansējums citiem ikdienas uzturēšanas darbiem.
Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurā gadījumā no sākuma tiks sakārtoti cietušie ceļi, un tad tik lemts, vai tamdēļ ir nepieciešams papildu finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Ref: 225.000.103.1753