Latvija ir ieinteresēta sadarboties ar Irānu, lai attīstītu jaunus konteinervilcienu maršrutus, piedāvājot izmantot Latvijas attīstīto transporta infrastruktūru, kā arī iespējas un priekšrocības, ko paver Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un veiksmīgā sadarbība ar kaimiņvalstīm, vēsta Satiksmes ministrija (SM).
SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš otrdien, 4.aprīlī, prezentējis Latvijas transporta un tranzīta potenciālu Irānas biznesa pārstāvjiem.
Sarunā Ozoliņš minējis veiksmīgās iestrādes Ķīnas kravu transportēšanā uz Eiropu, Krieviju un Baltkrieviju, kā arī perspektīvas, ko pavērs Rail Baltic projekta īstenošana.
Tāpat Ozoliņš norādīja uz partneru ieinteresētību un veiksmīgo pieredzi, izmantojot Latvijas piedāvājumu un infrastruktūras iespējas kravu nogādāšanai un tālākai distribūcijai, Ziemeļeiropā, Skandināvijā un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīs. Sarunas noslēgumā Ozoliņš akcentējis, ka dzelzceļa transporta un ostu veiksmīga izmantošana paver visplašākās iespējas Irānas potenciālajiem sadarbības partneriem savu kravu transportēšanai un preču izplatīšanai Eiropā.
BNN iepriekš vēstīja, ka viena no SM galvenajām prioritātēm ir jaunu tirgu un jaunus kravu segmentu, īpaši, konteinerpārvadājumu, piesaiste Latvijas tranzīta koridoram un notiek aktīvs darbs tai skaitā pie jauna maršruta izveides no Irānas un Indijas.
Turpretī biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne iepriekš vēstījusi, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas premjeru 16+1 samita laikā Rīgā pieņemtie gala dokumenti nav iemesls valdībai ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka tranzīta nozares problēmas atrisināsies pašas no sevis. Latvijai jāturpina aktīvas, konstruktīvas sarunas ar maksimāli daudziem esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju.
Pēc viņas sacītā, Latvijai ir jāizstrādā šodienas tirgus apstākļiem atbilstoša Latvijas tranzīta koridora, tajā skaitā tarifu piedāvājums, uz ko biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika valdību jau aicinājusi ne vienu reizi vien. «Bez elastīgas, globālās konkurences apstākļiem atbilstošas vienotas tarifu politikas nākamie vilcieni var arī nekad nepienākt. Diemžēl uzņēmēji palika nesadzirdēti, un Latvija savu mājasdarbu pirms samita nepaveica. Tā vietā valdība pieņēma lēmumu pagarināt vienotā piedāvājuma izstrādi līdz 2018.gadam,» tā laikrakstam Dienas bizness sacījusi Antāne.
Ref: 225.000.103.520