Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā, sociālajiem medijiem kļūstot arvien populārākiem, uzņēmumiem, iestādēm un sabiedrībā zināmām personām nākas saskarties ar cilvēkiem, kas neatļauti izmanto viņu vārdu profilu veidošanai. Uzņēmumi izvēlas atšķirīgas pieejas, kā risināt šo problēmu, secināja biznesa portāls Nozare.lv, aptaujājot vairākus «cietušos».
Lielākoties uzņēmumi izvēlas par viltus profilu ziņot attiecīgo sociālo mediju pārstāvjiem, lai panāktu to slēgšanu vai pārņemtu to. Taču ir gadījumi, kad arī šāda profila esamība tiek uztverta kā attiecīgā zīmola vērtības apliecinājums.
SIA Rimi Latvia (Rimi) iesākumā darbojās Twitter vietnē ar diviem profiliem – brāļiem Rimantiem, Svītrkodu un Lāzeraci. Uzņēmums bija plānojis mainīt profilu līdz ar lojalitātes kartes Mans Rimi ieviešanu, taču kāda persona šādu profilu Rimi vārdā izveidoja pirmā, stāsta uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.
«Ar šo viltus profilu tika komunicēti Rimi jaunumi un akciju piedāvājumi, tika uzturēta saruna ar pircējiem, taču ne vienmēr sniegtā informācija atbilda reālajai,» skaidroja Eniņa.
Rimi vērsās pie Twitter, aizpildot internetā anketu, un paralēli mājas lapā un tā brīža profilos paziņoja, ka konts nepieder uzņēmumam. Twitter jautājumu izskatīja nedēļas laikā. Rezultātā Rimi ieguva profilu @mansrimi un saglabāja tos sekotājus, kas bija jau pieteikušies vienam no brāļiem Rimantiem.
Pirms kāda laika arī SEB banka atklājusi, ka ar tās vārdu reģistrējies kāds Twitter lietotājs. Banka par to ziņojusi vietnes administrācijai, kas gadījumu izskatīja un attiecīgo profilu slēdza, informēja SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Sanda Purviņa.
Savukārt Swedbank viltus profils @swedbank_lv turpina pastāvēt, tiesa, jau ilgstoši ar to netiek veiktas nekādas aktivitātes. Profila informācijā minētais teksts «Viss, kas jums nepatīk Swedbankā», gan nerada šaubas, ka to neveido pati banka. Swedbank pret profila veidotāju nevēršas, jo uzskata, ka viens no aspektiem, kas liecina par zīmola vērtību, ir pēcdarinājumi.
Twitter noteikumos minēts, ka gadījumos, ja tiek konstatēts skaidrs nodoms maldināt pārējos, izmantojot svešu preču zīmi, profila darbība tiks apturēta, un tā veidotājs par to tiks informēts. Savukārt, ja Twitter secinās, ka profils var radīt apjukumu, bet tā veidotāja nodoms nav izlikties par attiecīgā zīmola pārstāvi, tā veidotājam tiks dota iespēja izskaidroties. Tāpat Twitter var nodot lietotājvārdu preču zīmes īpašnieka lietošanā. Noteikumi arī liedz neatļauti piesavināties dažādus lietotājvārdus.
Ar viltus profiliem ik pa laikam nākas saskarties arī Valsts prezidenta Valda Zatlera birojam. Savulaik, kad tika pieņemts lēmums veidot prezidenta profilu Twitter vietnē, prezidenta pārstāvji vērsās pie tās administrācijas saistībā ar vairākiem viltus kontiem. Kā atzina prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma, procedūra bija ļoti gara un Twitter reaģēja tikai pēc ierakstītas vēstules nosūtīšanas. Daļa profilu tika dzēsti, bet citi, kuros, piemēram, Zatlers parodēts – nē. Prezidenta pārstāvji joprojām periodiski raksta Twitter administrācijai, taču, kā atzina Holma, ar profiliem iespējams manipulēt tā, lai tos nebūtu pamata dzēst.
Piemēram, Twitter noteikumi atļauj veidot parodējošus profilus, taču jābūt skaidri norādītam, ka tā veidotājs nav parodējamā persona. Savukārt maldinošus profilus citu personu vārdā ir aizliegts veidot. Arī saskaņā ar Facebook noteikumiem ir aizliegts veidot profilus citu vārdā bez viņu atļaujas. Lai apstiprinātu savu identitāti, Twitter kā vienkāršāko veidu iesaka savā oficiālajā interneta lapā ievietot saiti uz profilu.
Atsevišķiem profiliem Twitter izveidoja verifikācijas zīmi, kas izskatījās kā balts ķeksītis uz zila fona. Tā apliecina, ka attiecīgais profils ir īsts.