Otrdien, 29. oktobrī, visā pasaulē atzīmē Insulta dienu. Arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunajā A korpusā no plkst. 10.00 līdz 13.00 ikvienam interesentam būs iespēja veikt bezmaksas pārbaudes: noteikt cukura līmeni asinīs, ķermeņa masas indeksu un izmērīt asinsspiedienu, informē slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.
Viņa stāsta, ka speciālisti sniegs izglītojošas konsultācijas un iedvesmos veselīgākam dzīvesveidam, kas būtiski var samazināt insulta saslimšanas risku.
Insults ir galvenais invaliditātes un otrs izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Tas var skart ikvienu, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, taču gandrīz ikvienu insultu var preventīvi novērst, ievērojot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Šogad Vispasaules insulta dienas kampaņai izvēlēts sauklis «Vienu no mums četriem skars insults. Neesi insulta upuris», aicinot diendienā rūpēties par veselību, lai preventīvi pasargātu sevi no insulta.
Kas ir insults?
Insults sākas, kad tiek pārtraukta asins piegāde kādai smadzeņu daļai. Bez asinsrites smadzeņu šūnas var tikt bojātas vai mirt. Šim bojājumam var būt dažādi simptomi atkarībā no tā, kur smadzenēs notiek bojājums. Tas var ietekmēt cilvēka ķermeni, spēju kustēties un valodu, kā arī to, kā viņš domā un jūtas.
Insults ir ārstējams
Insults ir liels trieciens cilvēka veselībai, kas nes līdzi virkni citas medicīniskas un sociālas problēmas. Bet ir veidi, kā dot iespēju no insulta atveseļoties. Atklājot insulta pazīmes agrāk, ārstējot to kā ārkārtas situāciju, nodrošinot piekļuvi labākajai profesionālajai aprūpei, var būtiski uzlabot rezultātus.
Svarīgi fakti par insulta ārstēšanu
1. Agrīna diagnostikai ir liela nozīme
Pazīstot insulta pazīmes, ātri tiek glābtas dzīvības un uzlabojas atveseļošanās process. Ja bāžaties, ka tuviniekam var būt insults, veiciet šo ĀTRI pārbaudi:
ATSMAIDĪT – Vai noslīd mutes kaktiņš vienā sejas pusē, cilvēkam pasmaidot?
TURĒT – pacelt abas rokas, vai cilvēks spēj tās abas vienlaicīgi noturēt?
RUNĀT – Vai persona spēj runāt? Vai vārdi tiek pareizi salikti, savirknēti? Vai cilvēks saprot teikto?
IZSAUKT – rīkojieties ātri un nekavējoties meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību, ZVANOT 113.
PSKUS Neiroloģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Evija Miglāne uzsver: «Tikai aptuveni piektā daļa no visiem mūsu stacionārā nonākušajiem pacientiem slimnīcā ierodas savlaicīgi. Viņiem mēs spējam palīdzēt, veicot smadzeņu asinsrites atjaunošanu jeb reperfūzijas terapiju. Tas dod lielu iespēju atveseļoties no insulta bez sekām. Ierodoties slimnīcā mazāk kā stundu pēc simptomu sākuma, iespēja, ka nopietnu seku nebūs, samazinās uz pusi. Ja stacionēšana aizkavējas līdz četrām piecām stundām, ārstēšana vēl ir iespējama, bet bez sekām insults var atstāt tikai vienu no 15–20 saslimušajiem. Jo ilgāk nosprostots asinsvads – jo vairāk neironu iet bojā un grūtāka rehabilitācija.»
2. Rehabilitācija ir kritisks solis ārstēšanas procesā
Rehabilitācija sākas slimnīcā jau nākošajā dienā pēc insulta. Tā palielina iespēju atkal staigāt, runāt un dzīvot pēc pārciestā smadzeņu bojājuma.
3. Vienam no četriem izdzīvojušajiem būs vēl viens insults
Ārstēšanu, kas novērš nākamo insultu sauc par sekundāro profilaksi. Tā ietver sevī ne tikai veselīgu dzīvesveidu, bet arī regulāru medikamentu lietošanu asinsspiediena pazemināšanai, un holesterīna līmeņa normalizēšanai, kā arī asinis sašķidrinošu medikamentu – antiagregantu un antikoagulantu lietošanu.
Pareizs dzīvesveids var ievērojami samazināt nākamā insulta risku. Tas nozīmē pareizu, veselīgu uzturu, fiziskās aktivitātes, pārtraukt smēķēšanu, kontrolēt stresu un ierobežot alkohola lietošanu.
Pasākumu organizē PSKUS Neiroloģijas klīnika.