Šī gada 1.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 15,5 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 4,2 tūkstošiem.
Reklāma:
Kopš 2012.gada 4.ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 4.ceturksnī ES – 60,0%). 2018.gada 1. ceturksnī tas par 0,1 procentpunktu pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,4%), bet bija zemāks nekā Igaunijā (66,6%).
Tāpat šī gada 1.ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,7%, kas ir par 1,1 procentpunktu augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54,9 tūkstoši jauniešu.
Tikmēr 2018.gada 1.ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2017.gada 1.ceturksnī.
Gada laikā kopš 2017.gada 1.ceturkšņa darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī, samazinājies līdz 34,9% (kritums par 7,0 procentpunktiem). Minimālo algu vai mazāk saņēma 162,7 tūkstoši jeb 20,5% darbinieku, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gada 1.ceturksnī.
Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450,01 līdz 700,00 eiro, gada laikā palielinājās par 2,1 procentpunktu (2018.gada 1.ceturksnī – 33,7%). Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa bija no 700,01 līdz 1400,00 eiro, pieauga par 4,4 procentpunktiem (2018.gada 1.ceturksnī – 22,6%).
Pieaugums vērojams arī lielo algu saņēmēju vidū (1 400 eiro un vairāk) – šo personu īpatsvars audzis par 0,5 procentpunktiem gada laikā.
2018.gada 1.ceturksnī 1,6% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,9% darba samaksas lielumu nenorādīja.