Šī gada martā, salīdzinājumā ar 2016.gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas ir augušas, importa gurķiem pat gandrīz divas reizes. Savukārt pirmajā ceturksnī būtiski samazinājušās tikai importa zemeņu, apelsīnu un kūpināta cūkas šķiņķa cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Vislielākais cenu pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī bijis importa gurķiem 91% no 2,08 eiro par kilogramu līdz 3,98 eiro kilogramā.
Vietējiem gurķiem un dzeltenajai paprikai par 48% attiecīgi no 3,79 eiro kilogramā līdz 5,61 eiro kilogramā un no 2,94 eiro par kilogramu līdz 4,37 eiro kilogramā, sarkanajai paprikai par 40% no 2,87 eiro kilogramā līdz 4,02 eiro kilogramā, savukārt vietējiem tomātiem par 27% no 4,99 eiro kilogramā līdz 6,31 eiro par kilogramu.
Centra pieejamā informācija norāda, ka cenu pieaugums zaļajām vīnogām bija par 20%, kas ir no 3,30 eiro kilogramā līdz 3,94 eiro kilogramā, bet mandarīniem par 18%, kas ir no 1,90 eiro kilogramā līdz 2,23 eiro kilogramā. Lielogu dzērvenēm spainītī cenu pieaugums bija par 15%, kas ir no 2,49 eiro par litru līdz 2,86 eiro litrā.
Liellopu gaļas filejai cenu pieaugums ir par 14%, t.i., no 7,66 līdz 8,75 eiro kilogramā, bet salātiem podiņā par 13% no 0,77 eiro gabalā līdz 0,87 eiro gabalā, savukārt burkāniem par 13% no 0,38 eiro kilogramā līdz 0,43 eiro kilogramā.
Importa tomātiem cenu pieaugums bijis par 11%, kas ir no 2,94 eiro kilogramā līdz 3,26 eiro kilogramā.
Savukārt ievērojams cenu samazinājums pirmajā ceturksnī bijis tikai importa zemenēm, kas bija par 28% no 13,36 eiro kilogramā līdz 9,67 eiro kilogramā, bet apelsīniem par 19% no 1,82 eiro kilogramā līdz 1,47 eiro kilogramā, un kūpinātam cūkas šķiņķim par 5% no 6,91 eiro kilogramā līdz 6,58 eiro kilogramā.
«Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir sācies pārtikas cenu pieaugums. Augļiem un dārzeņiem tas ir saistīts ar sezonālajām izmaiņām, sliktajiem laika apstākļiem Itālijā un Spānijā, kā arī dažu dārzeņu krājumu samazināšanos. Piena produktu cenu kāpums saistīts ar industriālo produktu pieprasījuma pieaugumu Krievijā, Ķīnā un Meksikā. Eiropas Savienībā (ES) 2016.gadā piena ražošana bija apmēram tāda pati kā 2015.gadā,»norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Savukārt ES sviesta eksports audzis par 19%, bet siers par 11%. «Kafijas tirgū cenas ceļas, pastāvot bažām par Robusta kafijas piedāvājumu. Ražošana atpaliks no patēriņa, un pastāv globālais kafijas deficīts. Arī eļļas cenas pasaulē ceļas nepietiekamā piedāvājuma dēļ. Savukārt daži piegādātāji Latvijā ir atzinuši, ka viņi savai produkcijai cenu nav palielinājuši, bet dažās veikalu ķēdēs tās vienalga ir augušas. Žēl, ka ir mazumtirgotāji, kas tendences pasaules tirgos izmanto tikai savas īslaicīgās peļņas gūšanai nedomājot par saviem ilglaicīgajiem partneriem, – pircējiem, ražotājiem un importētājiem,» uzskata Gulbe.
Ref: 225.000.103.516
KĻUVUŠI dārgāki, nevis palikuši. Palikt var tikai tādi, kādi ir. Analfabēti….
Paldies par labojumu.