Lai arī pēdējo gadu laikā nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, tomēr joprojām krāpniecības gadījumi darījumos ar nekustamo īpašumu nav retums.
«Šī gada desmit mēnešos Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir arestējusi īpašumus kopumā četru miljonu eiro vērtībā, kas izmantoti kā instruments noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Ja valsts noteiktu obligātu nekustamo īpašumu aģentu sertificēšanu, vismaz daļai negodīgu darījumu starpnieku tas liktu darboties likuma ietvaros. Tāpat tiktu būtiski atvieglots uzraugošo institūciju darbs, ļaujot savlaicīgi identificēt un novērst krāpniecības gadījumus,» skaidro Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis.
Krāpniecības gadījumi nekustamo īpašumu nozarē, kas nonāk Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes redzeslokā, ir cieši saistīti ar tirgus aktivitāti. «Visbiežāk saņemam iesniegumus, kas saistīti ar nenokārtotām parādsaistībām un darījumiem, kas veikti ar nekustamo īpašumu uz pilnvaru pamata. Tāpat ir gadījumi, kad, uzticoties negodīgiem nekustamo īpašumu darījumu starpniekiem, cilvēki zaudē savu īpašumu vai saņem par to mazāku summu nekā bija vienojušies pirms darījuma veikšanas. Lielākā daļa šo gadījumu nebūtu notikuši, ja darījumi tiktu veikti likuma ietvaros un noformēti atbilstoši normatīvajām prasībām. Diemžēl rakstiski nenostiprinātiem savstarpējiem darījumiem nav likuma spēka un tos nav iespējams pierādīt,» stāsta Gudermanis.
Viņš norāda, ka obligātā nekustamo īpašumu aģentu sertificēšana būtiski atvieglotu darbu gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. «Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, nekustamo īpašumu aģentiem, veicot darījumus un konstatējot jebkādu aizdomīgu rīcību, par to ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Ģenerālprokuratūras pārraudzībā esošo Noziedzīgi iegūtā līdzekļu legalizācijas novēršanas daļu. Tā savukārt pārbauda saņemto informāciju un informē par to Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi. Šobrīd tas, vai aģents sadarbojas ar pārraugošām institūcijām, ir viņa paša brīva izvēle. Tomēr, ja aģentu sertificēšana būtu obligāta, viņiem būtu pienākums sadarboties, un mēs saņemtu vairāk šāda veida informācijas, mazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apjomus nekustamo īpašumu nozarē,» teic Gudermanis.
Ikvienas nozares sakārtošana, regulējot to likuma robežās, palielinās tās caurskatāmību un radīs drošāku uzņēmējdarbības vidi gan uzņēmējiem, gan klientiem. «Mūsu prioritāte nav samazināt saņemto iesniegumu skaitu par nelikumībām nozarē, bet gan palielināt iedzīvotāju drošību. Aģentu obligātās sertifikācijas ieviešana ir viens no instrumentiem, kā samazināt to aģentu skaitu, kas darbojas pelēkajā zonā, un veicināt to sadarbību ar uzraugošajām institūcijām. Pretstatā tādām valstīm kā Beļģija, Polija, Vācija un Francija, nekustamo īpašumu aģentu sertifikāciju Latvijā neregulē likums, un tā ir brīvprātīga. Turpretim ārpus mūsu valsts robežām aģents ir atbildīgs likuma priekšā un situācijās, ja uzraugošās institūcijas netiek informētas par aizdomīgiem darījumiem, tam var tikt piemērotas likumā noteiktās sankcijas,» uzsver eksperts.
Ref: 102.000.102.8533