Reālā darba samaksa, ko nosaka ņemot vērā cenu izmaiņas, samazinās kopš 2009.gada sākuma un paredzams, ka šā gada nogalē naudas maciņā nepaliks vairāk prognozētā cenu pieauguma dēļ pārtikai un siltumam.
Centrālās statistikas pārvaldes informācijas liecina, ka 2010.gada otrajā ceturksnī reālā darba alga samazinājusies par 9.1%, salīdzinot ar 2009.gada 2.ceturksni, bet neto algas samazinājums gada griezumā bijis 11% apmērā.
Tādējādi var secināt, ka cenu samazinājums nebūtiski uzlabojis iedzīvotāju dzīvi, kas neļauj pieaugt arī iekšējam patēriņam. Pēdējie dati liecina, ka šogad jūnijā reālais algu samazinājums bijis pat 10.75% – straujākais šogad kopumā.
Vēl straujāks reālās darba samaksas samazinājums bija vērojams 2009.gada 4. ceturksnī – par 10.8%, tiesa, jau 2010.gada 1. ceturksnī reālo ienākumu samazinājums bija mazāks – par 8.9%, bet 2. ceturksnī situācija atkal pasliktinājās.
2010.gadam kopumā SEB bankas eksperti prognozē 7% kritumu reālajai darba samaksai, bet Swedbank prognozē 6.9% vidējās neto reālās algas samazinājumu.
Jāpiebilst, ka 2009.gadā kopumā reālais algas samazinājums sasniedza 5.6%, bet šogad prognozētais būs otrs straujākais reālo ienākumu kritums kopš 1996. gada, kad tas bija 8.8%.
Swedbank eksperti šogad septembrī, prognozējot cenu kāpumu 2011.gadā par 1.5%, arī reālo algas pieaugumu lēš 1.5% apjomā. Savukārt 2012.gadā ekspertu vērtējumā reālajai darba samaksai pie cenu kāpuma par 2.5%, tiek prognozēts pieaugums par 2.5%.
Tātad eksperti prognozē, ka neto atalgojums nākamgad pieaugts straujāk nekā cenas, ko no vienas puses varētu ietekmēt samazinātā neapliekamā minimuma palielināšana, gan arī ekonomikas izaugsme kopumā.
Tiesa, tik pat labi var būt situācija, ka cenas tomēr samazinās (ko prognozē, piem., Starptautiskais Valūtas fonds), bet reālais atalgojums pieaugs pateicoties tam, ka algas vienkārši nesamazināsies.
cerams, algas pieaugs vairāk nekā cenas! Apnikusi situācija, ka pieaug viss, izņemot algas..