Sola, ka Skanstes apkaimes attīstības projekti turpināsies

Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags

Neraugoties uz ABLV Bank pasludināto pašļikvidāciju, Skanstes attīstības aģentūra turpina iesākto darbu, lai apkaime kļūtu par Rīgas centrālo biznesa rajonu, uzsver biedrības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

«Mūsu vīzija par Skansti kā 21.gadsimta Rīgas vizītkarti nav mainījusies. Turpinām iesākto, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un, pats galvenais, kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu,» komentē Vanags.

Viņš atzīmē, ka Skanstes virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros ir domāts par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu.

«Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, vēlos uzsvērt, ka Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru. New Hanza ir nozīmīgs Skanstes attīstības projekts, bet tas aizņem tikai 11% no apkaimes kopējās platības. Jaunajā Skanstes rajonā kopumā darbojas vairāk nekā desmit attīstītāji, turklāt interese par ieguldījuma iespējām šajā apkaimē turpina pieaugt. Līdz šim šeit jau ir investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties. Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam ir mērķtiecīga nostāja attiecībā uz apkaimes izaugsmi – Skanste ir definēta kā prioritāra attīstības teritorija Rīgas pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam,» stāsta Vanags.

Tāpat viņs atzīmē, ka Skanste ir perspektīva apkaime ar lielu potenciālu. «Šeit tiek veidota ērta vide, kura ir piemērota dzīvošanai, atpūtai un darbam. Jau šobrīd vairāk nekā 12 000 cilvēku Skanstē uzturas ik dienas – savā mājvietā vai pildot darba pienākumus kādā no biroju ēkām. Apkaime nemitīgi attīstās un šobrīd tiek realizēti vairāki nozīmīgi projekti,» skaidro Vanags.

Tāpat viņš informē, ka šovasar tiks uzsākta augstākās klases biroju kompleksa Skanstes biznesa centrs būvniecība, kas pēc visu kārtu izbūves ietvers sevī piecas biroju ēkas. Tāpat nozīmīga loma teritorijas attīstībā ir pašvaldības virzītajam revitalizācijas projektam, kura būvniecību plānots uzsākt jau šī gada rudenī. Tā ietvaros ir iecerēts izbūvēt vairākas ielas, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, veidot kanālu un parku.

Savukārt 2019.gada nogalē plānots atklāt jauna līmeņa medicīnas centru, turpinās Sporta 2 kvartāla attīstība, šī gada rudenī tiks uzsākta KBO dzīvojamo ēku kvartāla būvniecību 4 000 iedzīvotājiem, bet 2019.gadā tiks atklāts Metta Jaunatnes futbola izglītības centrs, kur plānots uzņemt apmēram 150 000 apmeklētāju gadā.

Vanags skaidro, ka Skanstes attīstības vilkmi nosaka tas, ka Rīga būtiski atpaliek no Viļņas un Tallinas – piemēram, laikā no 2009.gada līdz 2017.gadam Tallinā tika uzbūvēti 316 000 kvadrātmetru jaunu biroju platību, Viļņā – 338 000, bet Rīgā – tikai 158 000 kvadrātmetru. Šajā nišā Skanstes attīstītāji saredz lielāko izaugsmes potenciālu, norādīja Vanags. Tāpat arī jaunu mājokļu celtniecībā Rīga būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm – 2017.gadā Lietuvā tika pabeigti 5 600 jauni mājokļi, Igaunijā – 4 100, bet Latvijā – tikai 1 000.

Tāpat viņš norāda, ka viens no Skanstes apkaimes attīstības pamatnosacījumiem ir tās stratēģiskie objekti – Arēna Rīga, Elektrum Olimpiskais sporta centrs un esam nozīmīgs pretendents, lai te atrastos arī starptautisks konferenču centrs.

«Mijiedarbība starp šiem enkurobjektiem sniegs iespēju Rīgā organizēt pasaules mēroga pasākumus, stiprināt konkurētspēju un stimulēt ekonomisko izaugsmi. Jau šobrīd gada griezumā Skansti apmeklē ievērojams skaits cilvēku – pasākumus Arēnā Rīga ik gadu apmeklē vairāk nekā 500 000 cilvēku, bet Elektrum Olimpisko centru vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku katru gadu. Šī ir arī viena no atbildēm infrastruktūras attīstības nepieciešamībai,» stāsta Vanags.

BNN jau ziņoja, ka patlaban ABLV Bank ir apturējusi visus meitasuzņēmuma Pillar grupas līgumus ar plānotā New Hanza kvartāla būvniecības apakšuzņēmējiem.

«Bankas pašlikvidācija pavelk strīpu cerībām būvēt jauno darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza. Tas viss tiek iesaldēts, būvdarbi patlaban ir pārtraukti, pārtraukta arī sadarbība ar apakšuzņēmējiem. Ar visiem apakšuzņēmējiem banka noslēgto līgumu ietvaros norēķināsies, kad būs iespēja,» teic ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Par turpmāko New Hanza projekta likteni lems bankas likvidatori, piebilda Fiļs.

Pēc bankas pārstāvju vēstītā, ABLV Bank likvidācijas dēļ apturētas 186,7 miljonu eiro investīcijas Pillar grupas attīstības projektos. Kvartālā plānotas biroju un dzīvojamās ēkas, plašizklaides centrs Hanzas perons, parks Hanzas dārzs, bērnudārzs, skola un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība.

Ref:224.000.103.4050

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas