Trešdaļa jeb 30%-37% solāriju biznesā iesaistīto tirgus dalībnieku atstājuši šo nozari, citi piedzīvojuši apgrozījuma kritumu līdz 70%, sacījis Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas (LSSA) valdes loceklis Ģirts Ģederts.
«Salonu, kas spēja veikt dažādus optimizācijas pasākumus, apgrozījuma kritums ir salīdzinoši niecīgs uz vispārējā fona – aptuveni 30%, taču ir saloni, kam apgrozījuma kritums ir 70% un vairāk. Daļa tirgus dalībnieku pavisam pārtraukuši šī pakalpojuma sniegšanu – aptuveni 30%-37% dalībnieku ir ārā no tirgus,» sacīja Ģederts intervijā Nozare.lv.
Pakalpojumu cenu samazinājumu solāriju salonos Ģederts vērtē kā nepamatotu, tā kā saistībā ar Eiropas Savienības normu ieviešanu pieaugušas solāriju ekspluatācijas izmaksas. «Tā nav tikai elektrība, arī klientu caurlaidība, lampu komplekta atpelnīšana,» teica Ģederts.
Tāpat viņš norāda, ka ievērojami samazinājies arī pakalpojumu ņēmēju skaits. Krīzes laikā solāriju saloni veica dažādus optimizācijas pasākumus. «Mēģinājām dabūt lētākas telpu īres maksas, tika samazināts atalgojums darbiniekiem, tika samazināts darbinieku skaits, kas veic uzkopšanu, mazākos salonos personāls sāka veikt ikdienas uzkopšanu. Tika saīsināts darba laiks, un daži saloni izvēlējās nestrādāt sestdienās un svētdienās, it īpaši vasarā.» atzina LSSA valdes loceklis.
Kā vieno no aspektiem solāriju biznesā, kas apgrūtināja darbību krīzes laikā, viņš norāda lielo jaunu sauļošanās iekārtu īpatsvaru. «Latvijas tirgus ir ļoti jauns un progresīvs, salīdzinot ar pasauli, un tajā ir milzīgs īpatsvars ar jaunām iekārtām. Arī attīstītajās Eiropas valstīs nevar atļauties strādāt ar šādām iekārtām. Ļoti daudzas šīs iekārtas ir finansētas no līzinga, un līzinga noteikumi rēķināti uz labo gadu naudas plūsmām. Kad sākās kritums, tad liela daļa nevarēja atļauties turpināt šo darbību, jo nepagarināja līzinga līgumu termiņus un nebija iespējams samazināt ikmēneša maksājumus par līzingu, tāpēc bija spiesti atdot iekārtas atpakaļ,» stāsta Ģederts.