Norvēģijas zemnieku partijas politiķu nostāja ir radījusi situāciju, kurā valdība Norvēģijā ir gatava rīkoties pretrunā Bernes konvencijai un valsts tiesību aktiem, kas aizstāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atļaujot izšaut 70% no esošās vilku populācijas, pamatojoties uz vietējo aitu audzētāju interešu aizsardzību, BNN informē veterinārā ārste un Norvēģijas dzīvnieku tiesību organizācijas (NOAH) vadītāja Siri Martinsena.
NOAH pauž sašutumu redzot, ka premjerministre Erna Solberga ir uzdevusi valdībai apzināt nepilnības starptautiskajās regulās un apsver juridisku grozījumu ierosināšanu, kas atļautu nogalināt trīs ceturtdaļas vilku populācijas Norvēģijā.
Pagājušajā vasarā Norvēģijas parlaments noteica maksimālo atļauto saglabājamo vilku skaitu līdz 4-6 metieniem, neraugoties uz Klimata un vides ministrijas brīdinājumu, ka tas varētu būt pretlikumīgi.
Gunnars Gundersens, kas parlamentā pārstāv labējo Høyre partiju, ir izteicies, ka juridiskas regulas šajā gadījumā nav būtiskas. «Šis lēmums nav par likumu. Tas ir par politiku,» skaidro Gundersens.
Premjerministre Erna Solberga meklē veidus kā atrast risinājumu, kas spēs apvienot parlamenta gribu, likumdošanas regulas un starptautiskos līgumus. «Būtībā tas nozīmē trūkumu meklēšanu likumdošanā, kas ļautu īstenot parlamenta plānu par 4-6 vilku metienu saglabāšanu un, ja īstenots, tas rezultēsies valstī atlikušo vilku izšaušanā lielos apmēros, pat tad, ja šis lēmums ir pretrunā ar likumdošanu un starptautiskajām regulām, skaidro Solberga. Proti, Norvēģijā mīt 68 vilki, no kuriem 47 tiktu nogalināti.
Organizācija NOAH strādā, lai aizsargātu vilkus Norvēģijā un stingri nosoda šo Norvēģijas politiķu mēģinājumu vājināt vilku aizsardzību, ko paredzējusi valsts likumdošana un Bernes konvencija.
«Mēs esam norūpējušies par dažu politiķu apņēmību virzīt ekonomiskas intereses, ignorējot steidzamo nepieciešamību aizsargāt apdraudētas dzīvnieku sugas,» skaidro organizācijas pārstāvji.
«Ir ļoti nepatīkami redzēt, ka atsevišķas personas ir gatavas iet tik tālu, lai mainītu un apietu likumus, kas aizsargā dabu un dzīvniekus, dodot priekšroku ekonomiskām interesēm,» komentē Martinsena. Viņa uzsver, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas redzēt vilkus kā Norvēģijas dabas daļu.
«Ja politiķi, kas tam nepiekrīt, panāks savu, viņi rīkosies pretrunā ne tikai ar likumdošanu, bet arī ar vietējo cilvēku uzskatiem, jo vairākums vēlas Norvēģijā saglabāt dzīvotspējīgu vilku populāciju,» skaidro veterinārā ārste.
Martinsena cer, ka starptautiskā sabiedrība reaģēs uz notiekošo. Viņa norāda, ka Norvēģijā cīnās par vilku aizsardzību, bet viņiem ir vajadzīgs arī citu valstu atbalsts pašreizējai notikumu attīstībai. Ja Norvēģijai izdosies pielāgot valsts likumdošanu, tā apejot Bernes konvenciju, tas var pavērt iespēju citām valstīm, kur ekonomiskās intereses izvirzās priekšplānā, apdraudot dabas aizsardzību, rīkoties līdzīgi.
Ref:224.000.103.148