Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.
Britu raidorganizācija BBC piektdien, 20.aprīlī, vēstīja, ka 40 aktīva militāra konflikta gados ETA kaujinieki nogalinājuši vairāk nekā 800 cilvēkus un ievainojuši vairākus tūkstošos, cīnoties par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.
Organizācijas Terorisma upuru asociācija vadītāja Marija del Mara Blanko (Maria del Mar Blanco) franču ziņu aģentūrai AFP komentējusi: «Manuprāt, tas ir apkaunojoši un amorāli, ka viņi ievieš nošķīrumu starp cilvēkiem, kuri pelnījuši lodi pakausī vai spridzekli automašīnā, un nejaušiem upuriem, kuri nav to pelnījuši».
Šādu dalījumu nopēlusi arī cita organizācija, Terorisma upuru kolektīvs, kuras vērtējumā ETA ar atvainošanos turpina savu nostāju par «neeksistējošu konfliktu» un cenšas «padarīt neskaidru savu atbildību par pastrādātajiem noziegumiem».
BNN jau vēstīja, ka grupējums, kura pilnais nosaukums ir «Euskadi Ta Askatasuna» jeb Basku Zeme un brīvība, par uzbrukumu pārtraukšanu paziņoja 2011.gadā. Pagājušajā gadā tas nodeva varasiestādēm ieročus un munīciju, un maija sākumā grasās pilnībā izbeigt darbību.
«Mēs apzināmies, ka šajā ilgajā bruņotajā cīņā laikā esam radījuši daudz sāpju, arī daudz postījumu, kas nav atrisināmi. Mēs vēlamies parādīt godu mirušajiem, ievainotajiem un upuriem, ko izraisījusi ETA rīcība. (..) Mēs patiesi atvainojamies,» tā grupējums rakstījis paziņojumā, kas piektdien publicēts basku laikrakstā Gara.
Spānijas valdība pieņēmusi atvainošanos, un norādījusi, ka ETA ir uzveikta «ar demokrātijas ieročiem».