Spānijas parlamenta vēlēšanās to deputātu vidū, kuri pārstāv Katalonijas reģionu, pieaudzis reģiona neatkarību atbalstošu deputātu skaits, turklāt četri no ievēlētajiem šobrīd ir cietumā par līdzdalību neatkarības referenduma sarīkošanā.
Kā vēsta franču ziņu aģentūra AFP, pēc svētdien, 28.aprīlī, notikušām vēlēšanām Katalonijas reģiona pārstāvniecībā separātiski noskaņotu partiju deputātu īpatsvars palielinājies no 32% (pēc 2016.gada vēlēšanām) līdz 39% šajās vēlēšanās. Skaitliski tas nozīmē, ka no kopumā 350 Spānijas parlamenta apakšpalātas vietām katalāņu separātistu partijas ieguvušas 22 deputātu vietas.
Turklāt ir ļoti iespējama šādas nostājas deputātu atrašanās Spānijas valdošajā koalīcijā, jo tie atbalstījuši arī pašreizējo Spānijas mazākuma valdību, ko vada Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija. Pēdējai, kā vēstīts, ir izdevies šajās vēlēšanā uzvarēt.
Tiesai jālemj par ieslodzīto separātistu iecelšanu parlamentā
Spānijā vienlaikus turpinās tiesas prāva pret 12 katalāņu politiķiem par to līdzdalību 2017.gada Katalonijas neatkarības referenduma sarīkošanā, un apsūdzētie atrodas ieslodzījumā.
Šajās vēlēšanās parlamenta apakšpalātā ievēlēti četri no apsūdzētajiem, bet piektais ievēlēts Spānijas parlamenta augšpalātā kā senators. Attiecīgi tiesām nu būs jālemj, vai apsūdzētie, kuri tikuši ievēlēti, drīkstēs nodot zvērestu, lai strādātu parlamentā.
Neatzītais neatkarības referendums
BNN atgādina, ka 2017.gada 1.oktobrī Katalonijā tika sarīkots Spānijas neatzīts referendums par neatkarīgas Katalonijas valsts izveidi.
Balsojumā, neraugoties uz aktīvu policijas pretdarbību, saskaņā ar Katalonijas reģiona datiem piedalījušies 43% jeb 2,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 90% pauduši atbalstu neatkarībai.
Spānijas centrālai varai cenšoties izjaukt tautas nobalsošanu, ko Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par nelikumīgu, policisti centušies atturēt vēlētājus no balsošanas un vairāki kārtībsargi redzēti raidām gumijas lodes, iebrūkam vēlēšanu iecirkņos, sitot, grūžot vēlētājus un raujot sievietes aiz matiem.
Madrides nepiekāpību reģiona neatkarības centieniem raksturojis toreizējais Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs (Mariano Rajoy): «Šajā brīdī varu jums teikt visstingrākiem vārdiem to, ko jūs jau zināt un ko esat redzējuši šīs dienas gaitā. Katalonijā referendums par pašnoteikšanos nav noticis».
Reģiona amatpersonas pavēstījušas, ka sadursmēs ar policiju vairāk nekā 800 civiliedzīvotāji guvuši ievainojumus, mediķi ziņojuši arī par 33 savainotiem policistiem.