Polijas, Čehijas, Slovākijas specdienestu pēdējo gadu pārskati uzrāda augošu Krievijas iejaukšanās centienu aktivitāti ar mērķi sarīdīt Austrumeiropas valstis ar veco Eiropu. Polijā pie varas ir nākusi nacionālkonservatīva partija, kas sludina to pašu, ko Ungārijas prezidents Viktors Orbans – konservatīvās vērtības, neiecietību pret bēgļiem un eiroskepsi. Arī pirmie valdības soļi ir līdzīgi Ungārijai – ierobežot tiesu un pilsoniskās brīvības, pret ko asi iebildusi Brisele.
Polijas iekšējās drošības aģentūra 2014.gadā konstatējusi neparasti lielu Krievijas drošības iestāžu aktivitāti ar mērķi radīt domstarpības starp Poliju un citām Eiropas Savienības un NATO valstīm. Krievija veicinājusi, lai Polijā plaši izskanētu eiroskeptiķu un pret Ameriku noskaņoto politiķu retorika. Krievija slepus veicinājusi, lai tiktu sadzirdēti tie, kas iestājas pret sankcijām, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Slovākijas Drošības dienesta 2014.gada pārskatā minēts, ka kādas valsts izlūkdienests centies iekļūt centrālajos varas institūtos un drošības spēkos. Visbeidzot Čehijas drošības dienests ziņojis par ārkārtīgi augstu Krievijas izlūku koncentrāciju valstī. Spiegi strādājot ne tikai vēstniecībā, bet masveidā iebraucot, maskējoties par tūristiem, ekspertiem, zinātniekiem un uzņēmējiem.
Polijā pērnā gada rudenī vēlēšanās uzvarēja labējā partija Likums un taisnīgums ar konservatīvu politiku un stingru nostāju pret bēgļiem. Viens no pirmajiem darbiem bija piegriezt skrūves neatkarīgajiem valsts institūtiem. Jaunā vara pieņēma likumus, kas ļauj iecelt sabiedrisko raidstaciju vadītājus un atcēla no amatiem Konstitucionālās tiesas tiesnešus. Pret šīm iniciatīvām iebilda Brisele, saskatot vēršanos pret Eiropas pilsoniskajām brīvībām. Polijas jaunās valdības pusē nostājās Ungārijas prezidents Viktors Orbans paziņojot, ka Budapešta neļaus Eiropai Poliju sodīt. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Andris Sprūds uzskata, ka jaunais Polijas kurss Krievijai ir izdevīgs, jo izraisa domstarpības ar Briseli.
«Ņemot vērā, ka tagad priekšplānā ir nevis Eiropa, bet Slovākija, Čehija, Ungārija, Polija, tad varētu teikt, ka Krievijai pat, neskatoties uz konkrēto valdības nostāju konkrētos jautājumos, šāds scenārijs un šāda notikumu attīstība ir izdevīga. Jo tas jau mazina šo Višegradas valstu ietekmi uz Eiropu kā tādu,» komentē Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Sprūds uzskata, ka notikušais Polijā var mazināt šīs valsts ietekmi Eiropas Savienībā. Ir pat iespējams, ka valdība politiskās greizsirdības dēļ uz nākamo termiņu nevirza Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku. Šāds pavērsiens būtu nelabvēlīgs Latvijai. Polija Briselē aizstāvējusi reģiona intereses. Sevišķi drošības jomā.
«Tā kļuva arī par šī reģiona lobetāju. Tas bija izdevīgi arī Baltijas valstīm. Ja tika runāts par armijas vai karavīru izvietošanu šeit reģionā, tad būsim reālisti, tas viss nav vispirms par Baltijas valstīm. Tas viss vispirms ir par Poliju,» tā Sprūds.
Austrumeiropas politisko pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis uzskata, ka politiskās izmaiņas Polijā Krievija centīsies izmantot ne tikai, lai sarīdītu Austrumeiropu ar Eiropu, bet arī, lai nopelnītu. Ekonomiskās intereses Krievijai šobrīd ir tikpat izšķirošas, cik politiskais atbalsts.
Cepurītis vērš uzmanību, ka Austrumeiropas valdību sludinātais nacionālisms rada labvēlīgu augsni dažādām pret NATO un Eiropas Savienību vērstām grupām. Čehijā radās kustības, kas iebilda pret NATO pretraķešu sistēmu izvietošanu. Pētnieks atgādina, ka Krievijas dienestiem pat bija izdevies mobilizēt Čehijas iedzīvotājus uz protestiem pret militāro konvoju Čehijas pierobežā.
Slovākijā savukārt darbojas Krievijas atbalstītas organizācijas, kas centās pārliecināt jaunus vīriešus neiesaistīties militārā dienestā gadījumā, ja Slovākija atjaunotu obligāto karadienestu. Ir arī tādas, kas it kā ekoloģijas vārdā iebilst pret slānekļa gāzes ieguvi Polijā un citās reģiona valstīs.
Polijas izdevuma Tygodnik Powszechny žurnālists Pāvels Reška ir optimists. Viņš piekrīt tam, ka Krievija cenšas Austrumeiropas politiskajā dzīvē iespiesties pa katru durvju šķirbu, tomēr Polijā diez vai tas sanākšot.
«Es domāju, ka Krievija vienmēr centīsies meklēt kaut kādus ceļus, kā sadalīt Eiropas Savienību. Bet diez vai sanāks ar šo valdību, jo mēs tikko uzklausījām ārlietu ministra vietnieku kurš ļoti nepārprotami izteicās par Krieviju. Tajā plānā, ka tā ir agresors Ukrainā, ka tā ir destabilizācijas faktors Centrālajā un Austrumeiropā. Ka tā ir valsts, kas sagrauj Eiropas un pasaules kārtību. Ka pie jebkuriem projektiem jāpieiet atturīgi. Tai skaitā North Stream. Šīs valsts ārlietu ministrs teica, ka nevajag atbalstīt North Stream projektu, jo, ja kāds atbalsta šo projektu, tas atbalsta agresorvalsti,» tā Reška.
Reška arī uzskata, ka Krievijai nebūs izdevies iedzīt ķīli Polijas un Eiropas starpā. Polija ir ieinteresēta drošības garantijās, kādas var sniegt Eiropas un reizē arī NATO valstis. «Es domāju, ka, ja tas apdraudēs Polijas un Eiropas attiecības, tad valdībai būtu jāatkāpjas gluži kā Viktoram Orbanam no daļas no šiem likumiem. Un visam būtu jābūt kārtībā. Šīs valdības prioritāte ir drošība. Būtiskākie drošības faktori ir NATO un Eiropas Savienība. Ja mēs gribam panākumus maijā NATO samitā, lai Austrumeiropā parādītos amerikāņu karavīri un vispār amerikāņu karaspēka bāzes pastāvīgi, mums jāiet uz sarunām ar Eiropu,» uzskata žurnālists.
Sprūds uzskata, ka Polijas vēlēšanu iznākumam ir bijis svarīgs bēgļu jautājums. Poļu apziņu esot iespaidojušas Otrā pasaules kara rētas. «Šīs lepnās nācijas saka – ziniet, rietumi jau mums nemoralizēs, kā mums dzīvot. Tas ir viens. Otrs – vēl jo vairāk, ka tie nebūs vācieši. To mēs esam redzējuši mazāk no Orbana puses, kur attiecības ar Vāciju nav tik sensitīvas. Bet Polijas gadījumā šīs attiecības tiešām bijušas ļoti sensitīvas un Otrais pasaules karš ir dziļa trauma, kas sēž iekšā,» skaidro Sprūds.
Arī žurnālists Reška piekrīt, ka bēgļu jautājumā Polijas varasiestādes paliks nelokāmas un nevienu jaunu bēgli neuzņems. Bet tos, kas atbrauks, netraucēs doties tālāk uz Vāciju. Līdz ar to vismaz bēgļu jautājumā Krievijai ķīli vecās un jaunās Eiropas starpā būs izdevies iedzīt.
Ref: 102.000.102.11745