Pārēja uz attālinātiem, nomātiem informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem jeb mākoņdatošanu uzņēmējiem ilgtermiņā var ietaupīt 10% līdz 40% IT saistīto izmaksu, izskanēja biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā IT nozares speciālistu diskusijā.
Tomēr nozares pārstāvju starpā domas dalījās par mākoņdatošanas ekonomisko izdevīgumu. Datu centru un IT ārpakalpojumu uzņēmuma DEAC mārketinga un attīstības departamenta vadītājs Oļegs Naskidajevs sprieda, ka, lietojot mākoņdatošanas risinājumus paša IT resursu iepirkšanas un uzturēšanas vietā, ietaupījumi līdz 40 % ir iespējami trīs līdz piecu gadu laikā.
«IT ārpakalpojumi samazina izmaksas. Desmit gadu gaitā ir veikti pētījumi, kas liecina, ka pašam visu darīt ir dārgāk. Nevajag darīt visu, ir jākoncentrējas uz pamatbiznesu. Skatoties no DEAC klientu piemēriem trīs līdz piecu gadu griezumā, izmaksas var samazināt no 10% līdz 40%,» skaidroja Naskidajevs.
Latvijas Universitātes profesors un Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs bija skeptiskāks un norādīja uz kādu savas studentes pētījumu, kas liecina par izmaksu atšķirību (lielākam uzņēmumam) starp savu IT resursu uzturēšanu un mākoņdatošanu, kas, viņaprāt, neattaisnotu IT stratēģijas maiņu.
«Mana studente kādas lielas Latvijas IT kompānijas, kuras vārdu nedrīkstu nosaukt, uzdevumā veica pētījumu par mākoņdatošanas iespējām, ja nemaldos, apskatot interneta tirgotāja Amazon piedāvājumu. Tika saskaitīti visi iespējamie skaitļi, kas bija attiecināmi uz IT uzturēšanu, un tad rēķināja, cik maksātu nomāt ko līdzīgu. Rezultāti sakrita ar manu pārliecību, ka lielas starpības nebūs. Sanāca, ka «mākonis» varētu būt kādus 10% lētāks,» stāstīja Borzovs.
Viņš piebilda, ka skaitlis 10% «ir aprēķina kļūdas robežās, tādēļ pārliecinoša rezultāta nebija. Lielā kompānija izlēma dažus gadus pagaidīt».
IT risinājumu nomas uzņēmuma Hortus Digital izpilddirektors Didzis Šimis sacīja, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu vispār neesot aprēķinājuši savu IT resursu lietošanas faktiskās izmaksas, kas ietver virkni izmaksu pozīciju, ne tikvien datortehnikas un programmatūras iepirkšanas cenu.
«Liela daļa uzņēmēju nezina, cik maksā IT. Apmēram puse reālo izmaksu paliek aiz redzamības robežas. Puse uzņēmumu, manuprāt, nezina 50% savu IT izmaksu,» Šimis sacīja. Viņš uzsvēra, ka par lietojumprogrammatūras nomu ir jāmaksā viena, skaidra cena.
««Mākoņa» modelī ir viens cipars, kas pasaka visu,» Šimis teica. Viņš arī aizrādīja, ka nevajag ar jēdzieniem kā «dārgs», kas skan atbaidoši, aizstāt patiesu, salīdzinošu izmaksu un iegūtās efektivitātes un ražīguma analīzi.
«Vai tas patiesībā ir dārgi? Tāpat dārgi ir pirkt ražošanas līnijas vai smago tehniku, ar kuru strādāt mežā! Jautājums ir par efektivitāti. Pārāk bieži domājam: ir dārgi nopirkt tehniku, ar kuru strādāt efektīvi un daudz lielākā apjomā, tāpēc es to nedarīšu, jo lētāk ir darīt ar rociņām, kā līdz šim,» Šimis teica.
«Noteikti lētāk ir lietot mākoņdatošanu. Piekrītu jau izskanējušajam 10% skaitlim. Bet tas nav viennozīmīgs jautājums. IT izmaksas jebkurā kontekstā var izvērtēt tikai ilgākā termiņā, trīs līdz piecu gadu periodā. Tūlītējas iegādes izmaksas nekādā gadījumā nesniedz priekšstatu par to, cik maksā IT. Tur ir «dzelžu» iegāde, programmatūra, apmācība, algas, atvaļinājumi, komunālā saimniecība, daudz un dažādas lietas. Kopumā trīs līdz piecu gadu periodā mākoņskaitļošana ir lētāka,» sacīja Hortus Digital vadītājs.
Akupresūras paklāju ražotāja Advaita mārketinga direktors Raivo Kreicbergs savukārt uzsvēra, ka attālinātu IT resursu lietošana ir izdevīga mazam, nesen dibinātam uzņēmumam.
«Vadības viedoklis ir: 20 ASV dolārus (10,6 latus) mēnesī šur, 100 ASV dolārus (53 lati) mēnesī tur ir izdevīgāk samaksāt, nekā veikt lielāku pirkumu. Galdā nav jāliek visa nauda (par serveri un programmatūru). Nav jārūpējas par jauninājumiem un faktiski var iztikt bez sava IT cilvēka,» Kreicbergs teica. Viņš stāstīja, ka Advaita izmanto e-pastu uz Gmail bāzes un maksā par internetā lietojamo darba procesu plānošanas un kopdarbības rīku Basecamp. Tiek arī izmantota lielu failu glabātuve DropBox, lai mazinātu e-pastu sūtīšanu ar apjomīgiem pielikumiem.
Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja Euroaudit valdes loceklis Jānis Pikmanis teica, ka darba procesu efektivitātes kāpināšana, kas savā ziņā vairo par izmaksām iegūto, ir galvenais iemesls, kādēļ kompānija apsver ieiet «mākonī». Pagaidām kompānija DEAC datu centrā uztura savu mājaslapu un e-pasta sistēmu, bet pārējās biznesam svarīgas lietojumprogrammas mājo pašu serverī un datortīklā.