Šā gada 12. novembrī plkst.02:50 pēc Griničas laika Vertsjervas ezera apvidū Igaunijā notikusi tektoniskā zemestrīce, kas reģistrēta ar Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla BAVSEN (Baltic Virtual Seismic Network) palīdzību.
Tektonisko zemestrīču izcelsme ir saistīta ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem Zemes garozā. Latvijas un Baltijas teritorijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz. Piemēram, Liepājas–Rīgas–Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā.
Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Vienlaikus jāuzsver, ka arī mūsdienās tektonisko lūzumu aktivitāte nepietiekami labi ir izpētīta. Tektoniskā zemestrīce ir aktīva tektoniskā lūzuma pazīme: aktīva tektoniska lūzuma rajonā notiek zemestrīce, kad tektoniski spriegumi Zemes garozā pārsniedz iežu izturību. Šādos gadījumos ir lietderīgi organizēt tektonisko lūzumu aktivitātes novērojumu sistēmu vai izveidot tā saucamo ģeodinamisko monitoringu. Ģeodinamiskais monitorings ietver seismoloģisko monitoringu, ūdens līmeņa un temperatūras mērījumus dziļurbumos, apakšzemes ūdeņu ķīmiskā sastāva analīzi, radona (hēlija) anomāliju mērījumus, Zemes garozas lēno kustību mērījumus. Zemes garozas lēno kustību novērojumi ir īpaši svarīgi ģeodinamiskam monitoringam, jo nereti tās konstatējamas pirms tektoniskām zemestrīcēm, skaidro Latvijas, Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins.
Šobrīd Latvijā darbojas stacionāru GPS (Globālā pozicionēšanas sistēma) staciju tīkls – LatPos. LatPos aptver 25 GPS stacijas. Galvenokārt šis tīkls tiek izmantots ģeodēzisko un kartogrāfisko uzdevumu veikšanai. Tomēr pastāv iespēja, ka LatPos tīkla dati var tikt izmantoti arī ģeodinamiskiem Zemes garozas kustību pētījumiem.
Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem Vertsjerva ezera apvidū 1987.gadā notika trīs tektoniskās zemestrīces. Šī informācija ir iegūta makroseismisko pētījumu (aptaujas) rezultātā. Satricinājuma intensitāte sasniedza III–IV balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Vēl agrāk 1823.gadā Vertsjerva ezera apgabalā notika arī tektoniskā zemestrīce. Satricinājuma intensitāte sasniedza IV–V balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Tādējādi Vertsjerva ezera apgabals ir relatīvi seismotektoniski aktīvais rajons, kurā zemestrīces var atkārtoties.
Šobrīd Latvijā ir viena seismoloģisko novērojumu stacija Slītere, kas atrodas Dundagas pagastā. Stacija uzsāka darbu 2006.gada 25.oktobrī un izveidota sadarbības rezultātā starp toreizējo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru un Vācijas zemes zinātņu pētniecības centru, kas atrodas Potsdamā. GFZ koordinē starptautisku, globālu seismoloģisko novērojumu tīklu GEOFON, kurā ir ietverta arī stacija Slītere. Sadarbība ar GFZ ļauj saņemt datus no citām Baltijas reģiona seismoloģisko novērojumu stacijām – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas un Krievijas. Tādējādi ir radīts tā saucamais Baltijas virtuāls seismoloģisko novērojumu tīkls BAVSEN.
Šogad laika posmā no 1. janvāra līdz 28.novembrim, tas ir, par 333 dienām, Baltijas reģiona teritorijā reģistrēti 372 seismiskie notikumi. Savukārt Latvijas teritorijā, Latvijas un Igaunijas robežas tuvumā un Baltijas jūras piekrastes zonā attiecīgajā laika posmā ir reģistrēti 35 seismiskie notikumi. Iespējams, ka faktiskais seismisko notikumu skaits ir lielāks, tomēr Baltijas virtuālā seismoloģisko novērojumu tīkla blīvums ir relatīvi mazs ar vidējo attālumu starp stacijām 180 km. Tādējādi seismisko trokšņu fons neļauj identificēt vājus seismiskos notikumus, skaidro speciālists.
Baltijas reģionā seismoloģisko novērojumu sarežģītība ir saistīta ar seismiskā notikuma tipa identificējumu, tas ir, iespējamību atšķirt tektonisko zemestrīci no tehnogēnas izcelsmes seismiskā notikuma, piemēram, rūpnieciska sprādziena. Tas ir saistīts ar mazu seismoloģisko novērojumu tīkla blīvumu, kā arī ar informācijas trūkumu par sprādzieniem derīgo izrakteņu ieguves vietās (karjeros) un Baltijas jūras akvatorijā. Liels sprādzienu daudzums Baltijas reģionā un Baltijas jūrā apgrūtina tektonisko zemestrīču identificējumu. Tādējādi 2016.gadā Baltijas reģionā no 372 seismiskajiem notikumiem tikai viens identificēts kā tektoniska zemestrīce – Vertsjerva ezera apgabalā, uzsver seismologs.
Arī iepriekšējā Baltijas reģionā reģistrētā tektoniskā zemestrīce notika Igaunijā – Pērnavas apgabalā 2013.gada 4.februārī, bet zemestrīces magnitūda bija neliela – 1,1.
Ņemot vērā pēdējos gados Baltijas reģionā identificēto tektonisko zemestrīču nelielās magnitūdas, var rasties iespaids, ka Baltijas reģionā ir seismiski mierīgi apstākļi, tomēr šajā kontekstā nepieciešams atgādināt par Baltijas reģionā spēcīgākajām zemestrīcēm pēdējos 40 gados.
Tā, piemēram, 1976.gadā 25.oktobrī Osmusāres salā Igaunijā notika zemestrīce ar magnitūdu 4,7. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza sešas balles pēc MSK-64 satricinājuma skalas. Pēc šīs zemestrīces tika reģistrētas vēl trīs vājākas zemestrīces jeb pēcgrūdieni .
2004.gadā 21.septembrī Kaļiņingradas apgabalā Krievijā notika divas spēcīgas zemestrīces ar magnitūdām 5,0 un 5,2. Satricinājuma intensitāte epicentrā sasniedza 6–6,5 balles pēc EMS-98 satricinājuma skalas (MSK-64 skalas mūsdienu analogs). Pēc šīm zemestrīcēm tika reģistrēts arī pēcgrūdieni. Kaļiņingradas zemestrīču rezultātā tika bojātas aptuveni 2 100 ēkas, ieskaitot skolas un bērnudārzus, 20 cilvēku tika nopietni ievainoti un viens cilvēks gāja bojā. Kopēji finansiālie zaudējumi sasniedza 5,1 miljonu dolāru. Latvijas teritorijā satricinājumu intensitāte sasniedza piecas balles (EMS-98) Nīgrandes pagastā un Saldū, kur tika veikta makroseismiskā izpēte un aculiecinieku aptauja.
2010.gada 22.novembrī Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji sajuta satricinājumu. Pēc anketu saņemšanas no aculieciniekiem un sekojošas datu analīzes tika konstatēts, ka tektonisks grūdiens saistīts ar lūzuma zonu starp Olaines-Inčukalna un Berģu tektoniskajiem lūzumiem. Tā kā Slīteres seismoloģisko novērojumu stacija atradās 140 kilometrus no seismiskā notikuma epicentra, šo grūdienu atšķirt no seismiskā trokšņa un identificēt tektonisku zemestrīci nebija iespējams. Šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc blīvāka seismoloģisko novērojumu tīkla un pilnvērtīgiem seismoloģiskajiem pētījumiem, uzsver seismologs.
Tādējādi, lai gan Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, norāda speciālists.
Ref: 102.000.102. 14103