Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Baltijai ir negaidīts čempions cīņā pret COVID-19 pandēmiju. Izvēlējusies vismaigākos līdzekļus, Latvija piesaista starptautiskus komplimentus par veselības krīzes iegrožošanu. Pelnīti, jo valstī koronavīrusa pacientu un mirušo uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Kā tas izdevās – par to spriež Lietuvas speciālisti.
Viens svarīgs aspekts, kas mulsina kaimiņus ir tas, ka, kamēr atsevišķas ekonomikas nozares Lietuvā ir apstājušās stingras karantīnas dēļ, Latvija nevilka slēģus priekšā kafejnīcu logiem un nespiež iedzīvotājiem nēsāt elpceļu maskas.
Vairāk testēšanas iespēju
«Jā, patiesi: triju Baltijas valstu pieejas un to nestie rezultāti ir bijuši atšķirīgi. Latvija ir ieviesusi maigākus ierobežojumus nekā Lietuva un Igaunija. Latvija jau ir atjaunojusi daļu medicīnas pakalpojumu, kā, piemēram, diagnostiku. Aspekts, kur Latvija vēl atšķiras no abām kaimiņvalstīm, ir tas, ka Latvija veica vairāk preventīvā darba, ņemot analīzes pilsoņiem, kuri atgriezās no ārzemēm. Latvija atšķirtībā no Lietuvas atļauj veikt COVID-19 testēšanu kā komercpraksi,» sarunā ar ziņu portālu BNN, sacīja Lietuvas Infekciju slimību un AIDS centra direktors Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas).
Baltijas valstīs līdz otrdienai, 28.aprīlim, bija apstiprināti 3 840 inficēšanās gadījumi, kas infekcijas slimības komplikāciju dēļ bija prasījuši 44 dzīvības Lietuvā, 50 – Igaunijā un 13 – Latvijā. Svarīgi ir palūkoties arī uz apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem salīdzinājumā ar veikto analīžu daudzumu: Lietuvā ir veiktas 111 809 analīzes un atklāti 1 344 inficētie, Igaunijā 49 527 analīzes un apstiprināti 1 660 inficētie, bet Latvijā 51 561 analīze un apstiprināti 836 inficētie.
Nav viena galvenā iemesla
Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Vītauts Kašulevičs (Vytautas Kasiulevičius) intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT.lt nevarēja nosaukt vienu konkrētu iemeslu, kādēļ Latvijas situācija krasi atšķiras no pārējām Baltijas valstīm.
«Ir grūti pateikt. Viņi [latvieši] visu darīja līdzīgi, lai arī ir dažas atšķirības. Vispirms, mums ir jāņem vērā, ka no apdzīvotības viedokļa iedzīvotāju blīvums Latvijā ir mazāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Latvijas teritorija ir salīdzinoši liela, ja salīdzina ar cilvēku skaitu. Acīmredzot, arī tam ir nozīme,» sprieda profesors.
Viņaprāt, nav tiešas likumsakarības starp pasākumiem, ko veic vīrusa iegrožošanai, un tā izplatību valstī.
«Piemēram, Zviedrijā ir liberālāka pieeja, bet COVID-19 situācija tur ir salīdzinoši smagāka. Viņiem mirstība ir augstāka nekā Lietuvā. Vienlaikus vēl sliktāka situācija ir, piemēram, Beļģijā. Šādi salīdzinājumi ir sarežģīti un ir jāņem vērā daudzi un dažādi faktori,» vērtēja Kašulevičs.
Atšķirības redzamas ar neapbruņotu aci
Dažas atšķirības valstu epidemioloģiskajā stratēģijā abpus Latvijas-Lietuvas robežai gan ir redzamas ar neapbruņotu aci.
«Kamēr Lietuvas lielajās pilsētās ielas un gājēju ietves izskatās pamestas, Rīgas ielās valda rosība. Latvijā ārpus telpām ir daudzi. Iekrīt acīs, ka vairums nenēsā pilnīgi nekādus aizsarglīdzekļus. Atšķirībā no Lietuvas Latvijā elpceļu maskas nav obligātas,» novērojumos ar portālu BNN dalījās biedrības Latvijas Lietuviešu kopiena priekšsēdētājs Rolands Žalņiers (Rolandas Žalnierius).
Lietuvas policija pret karantīnas pārkāpējiem vēršas bargi. Personas bez elpceļu maskas sabiedriskā vietā gaida 150 eiro sods, un karantīnas pārkāpējiem draud naudassods no 500 līdz 1 500 eiro. Tikmēr labākus rezultātus sasniedz Latvija ar maigākiem sodiem un policiju, kas veic vairāk preventīvā darba.
«Cik man zināms, pie mums policisti katru dienu pārbauda, vai inficētie cilvēki kārtīgi ievēro karantīnu. Viņi pat runā ar kaimiņiem, lai pārliecinātos, ka pacienti ievēro noteikumus,» par Latviju stāsta biedrības galva.
Rīgā kafejnīcas — atvērtas
Atšķirībā no Viļņas un Tallinas, kafejnīcas un restorāni Rīgā palika atvērti arī uzliesmojuma laikā. Lietuva ēdināšanas iestāžu darbības ierobežojumu atcēla tikai no pirmdienas, 27.aprīļa. Kaitējums tomēr ir nodarīts. Pat ja uzraksts uz durvīm vēsta: «Atvērts», lietuvieši neuzdrīkstas iet iekšā. Valda bailes!
«Latvijā pie viena galda var sēdēt tikai divi cilvēki. Interesanti, ka iekšā jāiet pa vienām durvīm, bet ārā – pa citām. Senioriem savukārt apmeklēt kafejnīcas ir atļauts tikai no rīta,» Rīgā ievērojis biedrības priekšsēdētājs.
Lai pasargātu seniorus, kuriem ir lielāka iespēja saslimt smagi, Latvijā viņiem uz laiku ir atņemtas sabiedriskā transporta privilēģijas. «Arī to dzīvē ievieš policija,» sacīja Rolands Žalņiers (Rolandas Žalnierius).
Atšķirtības mediju informācijā par COVID-19
Saskaņā ar biedrības Latvijas Lietuviešu kopiena vadītāja teikto, koronavīruss kā temats ir viens no galvenajiem Latvijas medijos, tomēr Lietuvā šīs specifikas informācijas ir vairāk.
«Man ir sajūta, ka Lietuvā informācijas [par jauno koronavīrusu] ir ne tikai vairāk, bet tā ir arī vairāk tendēta uz sensācijām. Esmu arī ievērojis, piemēram, ka Latvijā raksti par COVID-19 piesaista ievērojami mazāk komentāru kā Lietuvas plašsaziņas līdzekļos,» uzsvēra Žalņiers.
Tikmēr Lietuvas Uzņēmēju konfederācijas priekšsēdētājs Valds Sutks (Valdas Sutkus) sarunā ar BNN sacīja, ka, viņaprāt, Latvijā bijis ātrāks atbalsts uzņēmumiem.
Igaunijā pasākumi līdzīgi
Intervijā Lietuvas raidstacijai LRT Radijas Igaunijas lietuviešu kopienas priekšsēdētāja Rita Kuzminiene (Rita Kuzminienė) vērtēja, ka ierobežojumi Igaunijā vairāk līdzinās Latvijas kārtībai, nevis Lietuvas karantīnai.
«Aizsargaprīkojuma nēsāšana Igaunijā nav obligāta. Valsts jau ir atcēlusi daļu ierobežojumu medicīnas pakalpojumu sniegšanai. Kopumā ar koronavīrusu inficēto skaits ir liels, tomēr iedzīvotāji par to nekrīt panikā,» sacīja Kuzminiene.
COVID-19 nolaidības sekas politikā
Lietuvā un Latvijā COVID-19 apstākļos ir bijusi sava daļa neveiksmju, tomēr Igaunijā nolaidība maksājusi krēslu Sāremā apriņķa pašvaldības vadītājam Madim Kallasam (Madis Kallas).
Marta sākumā amatpersona atļāva rīkot volejbola spēli Sāremā salā, kur laikā, kad Itālijas ziemeļos jau bija vīrusa uzliesmojums, tikās vietējā komanda un komanda no Milānas. Sāremā pēc tam kļuva par vienu no Igaunijas COVID-19 uzliesmojuma centriem.
Lietuvā COVID-19 uzliesmojumi bija paliatīvās aprūpes centros Klaipēdā un Nemenčinē, kas ir Viļņas rajona pilsēta, tomēr neviens nav atkāpies no amata.
Tajā pašā laikā Latvijas sekmēm pandēmijas savaldīšanā ir pievērsti skatieni arī no tālākiem reģioniem. Pagājušajā nedēļā viens no Lielbritānijas vadošajiem laikrakstiem Telegraph, publicēja rakstu par Latvijas panākto. Raksta nosaukums bija: «Kā Latvija kļuva par pasaules līderi cīņā pret koronavīrusa pandēmiju».