Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas šā gada 7.jūlijā. Likums paredz, ka prezidenta kandidatūra ir jāvirza vismaz 45 dienas pirms šī termiņa. Taču vienošanos politiķi gribētu panākt jau laikus.
Zaļie zemnieki pauduši gatavību balsot par esošo prezidentu Bērziņu, bet Nacionālā apvienība labāk šajā amatā redzētu Eiropas cilvēktiesību tiesnesi Egilu Levitu. Pirmdien, 2.martā, Vienotībai vajadzēja lemt, vai virzīt šim amatam Eiropas deputāti Sandru Kalnieti. Tomēr partijas valde lēmumu nepieņēma, jo esot pārāk daudz kandidātu, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Vaicāta, vai Kalniete pati pieteicās kļūt par Prezidenti un vai viņu varētu virzīt, Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādījusi: «Mēs nerunājam šobrīd par kandidatūrām. Ir dažādi veidi, kā virzīt. Katrā ziņā Vienotībai ir pietiekami daudz kandidātu. Es varu nosaukt bez Sandras Kalnietes vēl Inesi Vaideri, Arti Pabriku, Andri Piebalgu, Valdi Dombrovski, Solvitu Āboltiņu, Ojāru Kalniņu, Juris Vidiņš galu galā.»
Taujāta, vai neizslēdz savu kandidēšanu, Āboltiņa atbildējusi: «Mēs šobrīd nerunājam par kandidēšanu. Es varu vienkārši teikt, ka tie ir absolūti mīti. Esmu ļoti pagodināta nemitīgi.» Uz piebildi, ka Āboltiņa pati sevi nosaukusi, politiķe atteikusi: «Jā, kāpēc lai es būtu liekule un teiktu, ka manas īpašības vai mana profesionālā pieredze tam neatbilst?»
Saeimas politiķi neoficiālās sarunās Nekā personīga minēja, ka Āboltiņas sarunas ar Augustu Brigmani no Zaļo un zemnieku savienības un Gaidi Bērziņu no Nacionālās apvienības esot notikušas aiz bailēm, ka zaļie zemnieki varētu prezidentu izraudzīties kopā ar Saskaņu un Ingūnas Sudrabas partiju. Par to vedinājis domāt šo partiju kopīgais balsojums saglabāt slēptā balsojuma kārtību prezidenta vēlēšanās.
«Vienmēr paliks šī šaubu ēna pēc balsojuma par to, vai prezidents ir ievēlams atklātā vai aizklātā veidā, 52 balsis bija par aizklātu ievēlēšanu. Ar 51 balsi pietiek, lai ievēlētu prezidentu,» tā Āboltiņa.
Brigmanis centās pārliecināt koalīcijas partijas, ka atbalsts slēgtajam balsojumam bijis balsojums par principu, tas neko vairāk nenozīmē un ZZS prezidentu kopā ar Saskaņu nemeklēs.
«Ja mēs gribētu kādu citu procedūru veidot prezidenta izvēlēšanai, tad mēs šeit nebūtu. Mana klātbūtne šeit apliecina to, ko mēs vēlamies sasniegt,» teic Brigmanis.
Pirms četriem gadiem tas pats Brigmanis prognozēja, ka ZZS frakcija prezidenta vēlēšanās balsos par Valdi Zatleru. Tomēr zaļie zemnieki nobalsoja par Bērziņu.
Tieši ZZS svārstīgās nostājas dēļ Saskaņa prezidenta ievēlēšanu saredz kā savu lielo iespēju iekļūt valdībā. Neoficiāli tiekot pieļauts, ka Saskaņa kopīgā mērķa labad varētu lauzt līgumu ar Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, ja vien izdotos ievēlēt atbilstošu prezidentu un ar ZZS izveidot valdību.
«Nepārprotami, lēmumu pieņems koalīcijas pārstāvji un lēmumu pieņems Vienotības un Zaļo un zemnieku frakcijas politiķi. Šajā procesā piedalīsimies arī mēs. Ir vairāki kandidāti, kurus ir iespējams virzīt un par kuriem balsot parlamentā,» uzsver Saskaņas Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
Saskaņa sarunās minējusi Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu. Viņš jau izvirzīts par prezidenta kandidātu iepriekš, kad bija Tautas partijas politiķis.
«Šis ir Saeimā pārstāvēto partiju virzīts process. Līdz ar to pie viņiem arī jāmeklē atbildes par prezidenta vēlēšanām. Mani partijas nav uzrunājušas par šādu piedāvājumu. Šobrīd koncentrējos uz darbu NATO, kur, ticiet man, saistībā ar norisēm pēdējā gada laikā darba ir daudz,» īsziņā atbildējis Latvijas vēstnieks NATO Riekstiņš.
Zaļie zemnieki sarunās oficiāli ne par kādiem citiem kandidātiem kā vien par esošo prezidentu nerunā. Pat ne par savu biedru Raimondu Vējoni, kuru prezidenta amatā redz vairāki Vienotības politiķi. «Mēs šodien neuzliekam nekādus konkrētus rāmjus, kas sašaurinātu mūsu izvēles brīvību nākotnē maijā. Tā kā mēs esam atvērti šīm sarunām, šīm diskusijām,» teic Brigmanis.
Tomēr diskusiju formāts arī turpmāk esot paredzēts viens plus viens, plus viens. Tā esot ērtāk runāt. Par šādu formātu sajūsmā nav Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Arī viņai nebūtu iebildumu sēdēt pie sarunu galda.
«Tas, ka jau šodien šīs sarunas ir notikušas un trīs koalīcijas frakciju vadītāji ir tikušies, manuprāt, ir laba zīme. Šīs sarunas ir jāturpina, iespējams, jau arī plašākā skaitā. Varbūt varētu būt lielāks frakciju pārstāvju skaits pie šādām tikšanām, tad jo vairāk šo galvu būtu kopā, jo varbūt arī rastos labāks padoms,» uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Viņa domā, ka nākamajam prezidentam nebūtu jābūt politiķim. Tam jābūt cilvēkam ar labu reputāciju, kas sajūt tautas sirdspukstus un prot daudzas svešvalodas. Par piemērotākajiem Mūrniece uzskata Nacionālās apvienības izvirzīto Egilu Levitu un eksprezidenti Vairu Vīķi – Freibergu.
Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka sarunās politiķi minējuši arī drošībnieku kandidatūras – Nacionālo Bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi, kā arī bijušo un esošo Satversmes Aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu un Jāni Maizīti. Tikmēr Vienotības valdes sēdē stingru nē kandidēšanai uz prezidenta amatu teikusi premjerministre Laimdota Straujuma un ekskomisārs Andris Piebalgs.
Ref: 102.000.102.9259