Lielveikali nepārstāj manipulēt ar piegādātājiem, turklāt tirgotāju apgalvojumi par veikalu zemo peļņu uz ražotāju ieņēmumu fona ir populistiski paziņojumi,norāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.
Ja mēs būtu spiesti strādāt tikai ar veikaliem, bez eksporta iespējām, piensaimniekiem būtu «skuju taka» vairumā gadījumu, nozare. lv rīkotajā diskusijā, komentējot SIA Rimi Latvija valdes priekšsēdētāja Valda Turlā sacīto, ka ražotāju peļņa pērn bijusi līdz pat 7% no apgrozījuma, kamēr tirgotāju – tikai 1,9%, atzinis Šolks.
Lielveikaliem ir lielas iespējas manipulēt ar piegādātāju vairāku iemeslu dēļ, un nevajag to jaukt ar piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas ir normāls process. Veikalu tīkli varētu pārdomāt, vai ir ekonomisks pamatojums kaut ko mainīt uz jebkura veida atlaidēm, loģistikas pakalpojumiem. Ja piens tirgū kļūst dārgāks, grūti saprast, kas mazumtirdzniecības sistēmā mainījies, lai būtu jāpalielina atsevišķi maksājumi attiecībā pret piegādātājiem, skaidrojis Šolks.
Savukārt SIA Maxima pārstāvis Ivars Andiņš norādījis, ka atlaides tirgotāja un ražotāja līgumos ir iespēja nodrošināt lētākas iepirkšanās iespējas. Atlaide ir tikai viena no cenu veidojošām sastāvdaļām, un, protams, diskusijā ar ražotājiem cenšamies cenu panākt zemāku, tas ir, pircēja interesēs. Ja šajās sarunās akceptētu visas ražotāju vēlmes, cena veikalos būtu augstāka, tā Andiņš.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājs Uldis Ronis skaidrojis, ka vairāki organizācijas biedri, lieli ražošanas uzņēmumi, ietilpst starptautiskās grupās un to apgrozījumu rādītāji demonstrējot spēju ļoti labi strādāt, diemžēl lieltirgotāju diktēto uzcenojumu dēļ Latvijas lielveikali ir «visai dārgs kanāls, pa kuru esam spiesti iet jūsu tirgus varas dēļ».
Savukārt Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme vērsusi uzmanību uz faktu, ka galaprodukta cena veikalā tiek sarēķināta jau līguma slēgšanas sākumā.
nu ja, cik tad daudz cilvēku mūsdienās dzer pienu!
Spēcīgi vārdi, spēcīgi.