Straujuma: Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā

Krievijas agresija Ukrainā ir satricinājusi Eiropas drošību un globālo starptautisko kārtību. Kopā ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO, un visā pasaulē Latvija ir paudusi skaidru nosodījumu Krievijas rīcībai. Latvija ir aktīvi rīkojusies, lai nodrošinātu Latvijas, Baltijas un citu sabiedroto drošību, atturētu Krieviju no tālākas agresijas un palīdzētu Ukrainai, norāda premjere Laimdota Straujuma.

«Krievijas rīcība liek visām Eiropas valstīm pārvērtēt attieksmi pret drošību, kuru mūsu iedzīvotāji jau bija pieņēmuši kā pašsaprotamu. Šādos apstākļos vēl nozīmīgāka ir mūsu piederība ietekmīgākajai militārajai aliansei,» ziņojumā par Latvijas nacionālās drošības jautājumiem Saeimas deputātiem uzsvērusi Straujuma.

Pēc viņas sacītā, NATO un partnervalstu militārās mācības Latvijas un kaimiņvalstu teritorijās, Amerikas Savienoto Valstu gaisa desanta rotas ierašanās, NATO iznīcinātāju skaita Baltijas gaisa telpā trīskāršošana un Baltijas apvienotā štāba elementa aktivizēšana ir bijuši konkrēti un svarīgi soļi aizsardzības stiprināšanai visā Alianses teritorijā, tai skaitā Baltijas reģionā. Tāpat Latvija ar ārvalstu sabiedrotajiem un partneriem aktīvi piedalās starptautiskajos centienos stabilizēt situāciju Ukrainā gan sniedzot palīdzību, gan atbalstot nepieciešamos lēmumus starptautiski.

«Nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā. Latvija ir NATO dalībvalsts, un ar to ir jārēķinās. Tomēr vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā – centieni šajā virzienā ir novērojami jau ilgtermiņā,» tā Ministru prezidente.

Viņa uzsver, ka pašreizējā drošības situācijā pastāvīgai sabiedroto klātbūtnei ir stabilizējošs efekts, un tā veicina nacionālo drošību. Latvijas valdība uzskata, ka Amerikas Savienoto Valstu militārās klātbūtnes Eiropā saglabāšana un savstarpējās sadarbības spēju nostiprināšana ir būtiska arī turpmāk.

«Nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā turpina ietekmēt Latvijas un tās sabiedroto drošību. Negatīvu ietekmi atstāj iekšēji un ārēji konflikti, kas rada kaimiņu reģionu un valstu destabilizāciju, bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudus, ietekmē energoresursu cenas, veicina sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu pieaugumu.

Latviju uztrauc cilvēka pamattiesību pārkāpumi, pulcēšanās, vārda brīvības un citu tiesību ierobežojumi, kā arī neiecietības, rasisma, ksenofobijas un neonacisma pieaugums Krievijā, ko dokumentējušas starptautiskās organizācijas no visas pasaules. Negatīvi vērtējama Krievijas valsts televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos paustā kara propaganda, aicinājumi uz vardarbību un Krievijas varas iestāžu rīcības trūkums, lai šos būtiskos pārkāpumus ierobežotu. Nepieņemami ir Krievijas valsts un finansēto nevalstisko organizāciju mēģinājumi nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas sabiedrības integrācijas procesu. Latvijas valdība tāpat kā līdz šim spers nepieciešamos soļus, lai nepieļautu arī jebkuras valsts tieši vai netieši veicinātas darbības Latvijā, kas vērstas pret Latvijas valsts interesēm. Ņemot vērā informācijas telpas ietekmi un nepieciešamību tajā nodrošināt efektīvu rīcību, Latvija ir izlēmusi Rīgā veidot NATO Stratēģiskās komunikācijas centru,» norāda premjere.

Pēc Straujumas sacītā, notikumi Ukrainā ietekmē Austrumu partnerības politikas tālāko attīstību, kas Latvijai ir īpaši svarīgi, ņemot vērā šī jautājuma prioritāro nozīmi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm turpinās sniegt atbalstu Ukrainas, Moldovas un Gruzijas institūcijām reformu ieviešanā, kā arī turpinās attīstīt divpusējās sadarbības potenciālu arī ar Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu.

Runājot par ārvalstu izlūkdienestu aktivitāti un klasificētās informācijas aizsardzību, valdības vadītāja teic, ka Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un Eiropas Savienības valstīm esoši specdienesti, to darbības intensitāte variē no zemas līdz mēreni augstai.

«Augstāka izlūkošanas aktivitāte nekā iepriekšējos gados novērota par Latvijas ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem: Latvijas pozīciju attiecībā uz Eiropas Savienības Austrumu partnerības projektu, attiecībām ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm, gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Latvijas pozīcija NATO bija viena no ārvalstu izlūkdienestu darba prioritātēm 2013. gadā. Šogad ārvalstu specdienestu aktivitāte Latvijā, visticamāk, pieaugs. To veicinās gan ārvalstu specdienestu interese par Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, gan par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» skaidro Starujuma.

Tikmēr terorisma draudu līmenis Latvijā 2013. un 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem, nav būtiski mainījies un saglabājies relatīvi zems. Pārskata periodā Latvijā nav notikuši terora akti vai citi noziedzīgi nodarījumi, kas būtu saistīti ar terorismu. Šobrīd nozīmīgākos terorisma draudus Latvijas iedzīvotājiem rada uzturēšanās terorisma riska reģionos, kur eiropieši ir starp prioritārajiem teroristu uzbrukumu mērķiem.

Taču pieaug ārvalstu izlūkdienestu kiberizlūkošanas spējas un gatavība tās izmantot. Līdztekus spējai īstenot kiberuzbrukumus, lai paralizētu vai apturētu sistēmu darbu, tiek attīstīta spēja pārvaldīt datu plūsmas. Internets, tai skaitā sociālie tīkli, var tikt izmantoti kā papildu rīks situācijas novērošanai un vadīšanai. Latvijā periodiski tiek iegūtas liecības par jaunu izlūkošanas rīku izmantošanu.

«Pēdējo triju gadu laikā Latvijas kiberdrošības spējas ir ievērojami uzlabojušās, un Latvija spēj operatīvāk reaģēt krīzes situācijās. Ir izveidotas jaunas organizācijas – Informācijas tehnoloģiju kiberdrošības incidentu novēršanas institūcija un Nacionālo bruņoto spēku Kiberzemessardzes vienība. Turklāt šogad valdība pieņēma pirmo Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2014. -2018.gadam,» uzsver Straujuma.

Ref: 102.000.102.7615