Lai gan gaidāmas smagas sarunas un pretestība tā dēvētajam solidaritātes nodoklim, kas paredzētu daļu sociālās apdrošināšanas iemaksu no algām virs 4 000 eiro mēnesī jeb 48 000 gadā novirzīt kopējā sociālajā budžetā, premjere Laimdota Straujuma atbalsta ieceri un negrib atkāpties no tās, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma Straujuma atzina, ka par solidaritātes nodokli gaidāmas smagas sarunas ar sociālajiem partneriem. Viņa gan personīgi to atbalsta un negrib atkāpties no šīs ieceres.
Valdības vadītāju pārsteidzis tas, cik liela summa varētu būt no šī nodokļa budžetā. Tiek lēsts, ka tas būtu papildus 41 miljons eiro 2016.gadā. «Tā ir milzīga summa,» sacīja Straujuma.
Tāpat viņa paredz asas diskusijas ar sociālajiem partneriem par minimālas algas palielināšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Diskusijas viņa paredz arī valdībā ministru starpā, tomēr tās viņa dēvē par normālām sarunām, ne asiem pretnostatījumiem.
Intervijā premjere vairījās runāt par iespējamiem konkrētiem skaitļiem nākamā gada budžetā. Vien norādīja – aizsardzībai jābūt pilnai summai, lai varētu virzīties uz 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šai nozarei.
BNN jau vēstīja, ka pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, kas nosaukts par solidaritātes sociālo nodokli, iebilst uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), uzskatot, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar parakstītajām stratēģijām, kā arī iznīcina jebkādu vēlmi radīt Latvijā augstas pievienotās vērtības darba vietas ar vidēju un augstu atalgojumu.
«Faktiski šāda rīcība ir nepamatota darba spēka nodokļu celšana un ir pilnīgi pretrunā ar visu, par ko tika panāktas vienošanās ar valdību un Finanšu ministriju. Brīdī, kad jādomā par darba spēka nodokļu samazināšanu, lai mēs spētu kļūt konkurētspējīgāki, tiek izdomāti jauni nodokļi, kas uzņēmējus iedzīs vēl dziļāk ēnā,» saka LTRK viceprezidente Lienīte Caune.
Ja šāds solidaritātes sociālais nodoklis tiks ieviests, tad vairs nav cerību Latvijā noturēt kvalificētu darba spēku un augsta līmeņa vadītājus, kuri godprātīgi maksā nodokļus, norādot savu darba algas apjomu, informē LTRK.
Tiek minēts, ka papildu radītais nodoklis valsts budžetā ienestu aptuveni 40 miljonus eiro, taču LTRK jau iepriekš norādīja, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem līdzīgus ieņēmumus iespējams gūt atsakoties no nodokļu atvieglojumiem par apgādībā esošajiem nestrādājošiem pieaugušajiem, saglabājot šādu iespēju tikai bērniem. «Pašlaik šādu apgādībā esošo ir ap 70 tūkstošiem, no kuriem daļa sen strādā Anglijā vai Īrijā un tur arī saņem algu, vai arī neuzrāda savus ienākumus un faktiski saņem «aplokšņu algas». Tas būtu tikai godīgi un pildītu solidaritātes funkciju, ka šādi nodokļu atvieglojumi par nestrādājošām darba spējīgām personām tiktu atcelti,» saka Caune, piebilstot, ka ieviešot solidaritātes sociālo nodokli, iespējams, ka neviens, izņemot valsts iestādes, to nemaksās, jo tam trūkst pamatojuma un motivācijas, «valdība, kas solīja samazināt darba spēka nodokļus, dara pilnīgi pretējo un cīnās ar baltās ekonomikas iznīcināšanu.»
LTRK aicina Finanšu ministriju un valdību primāri izvērtēt to, vai valsts var atļauties turpināt atbalstīt nestrādājošus pieaugušos ar papildu nodokļu atvieglojumiem, tā vietā, lai iesaistītu viņus darba tirgū.
Tāpat ziņots, ka koalīcijas darba grupa vienojusies par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei – drošībai.
Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.
Ref: 102.000.102.10530