Straujuma: Pasaule mūs sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti

Šarlote Šulca speciāli BNN

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti, intervijā portālam BNN norāda bijusī Ministru prezidente un deputāte Laimdota Straujuma.

Jūs iepriekš izteicāties, ka «nav ticamības tam, ka Krievija varētu uzbrukt Latvijai». Kādas ir Latvijas pašreizējās attiecības ar Krieviju?

Šobrīd Latvijai, kā arī daudzām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, klupšanas akmens sadarbībai ar Krieviju ir stāvoklis Ukrainā. To mēs visi zinām. Kamēr nebūs zināms progress Minskas Miera līgumā starp Krieviju un Ukrainu, ekonomiskais progress attiecībā uz Krieviju nav iespējams. Ļoti žēl, jo, protams, mums visiem gribētos, lai Ukrainā ir miers un Ukraina varētu attīstīties, bet kamēr tas nenotiek, man ir grūti iedomāties, ka Eiropas Savienība atcels sankcijas pret Krieviju. Kamēr pastāv šīs sankcijas, mūsu ekonomikā sadarbība sankcionētajās nozarēs nedarbojas. Kopš 2014.gada eksports uz Krieviju ir pārtraukts. Mūsu pārtikas nozares meklē citus tirgus. Nedomāju, ka tas ir pozitīvi – ne mums, ne Krievijai. Esmu vairākkārt teikusi, ka mēs nevaram tā vienkārši aizvērt acis un skatīties uz citu pusi, kamēr viena valsts paņem otras valsts zemesgabalu, uzskatot, ka nekas nav noticis. Žēl, ka tā notiek, tas ir bēdīgi.

Vai Latviju var skart Ukrainas scenārijs?

Es pat nevaru un negribu iedomāties, kāda būtu Krievijas rīcība, ja 2004.gadā mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā un NATO. Pagājuši 12 gadi. Dalība spēcīgās organizācijās, kurās mēs esam iestājušies, ir ļoti svarīga, jo šobrīd uzbrukums Latvijai vai Baltijai – tas ir uzbrukums NATO. Mana nostāja nav mainījusies kopš tā laika, kad biju premjere. Dažādos līmeņos tika apliecināts, ka NATO līguma 5. pants darbojas – ja uzbrūk vienai valstij, tas ir uzbrukums NATO. Es patiešām esmu ļoti gandarīta, ka 2004.gadā esam bijuši tik gudri. Protams, iestāšanās ES un NATO nebija viena gada jautājums, mēs sākām gatavoties jau četrus gadus pirms tam. Eksistē iesaldētie konflikti gan Azerbaidžānā, gan Gruzijā, Moldovā, Ukrainā… Un tiklīdz ir šie iesaldētie konflikti – valstij klājas ļoti sarežģīti, situācija nav viegla. Pašlaik esmu jau sākusi gatavoties NATO Varšavas samitam. Viena no tēmām būs par to, kā stiprināt Eiropas valstu sadarbību un drošību.

Vai pastāv vēl kāda internacionāla organizācija ar kuru Latvijai plānots uzsākt sadarbības sarunas tuvākajā nākotnē?

Valsts līmenī vairs nepastāv tāda organizācija, kurai mēs varētu pievienoties. Galvenie trīs mērķi – iestāšanās ES, NATO un OECD ir sasniegti. Latvijas valsts drošība un attīstība ir garantēta un tiek veicināta. Esam 34 ekonomiski spēcīgāko valstu klubā, tagad jāturpina darbs iekšienē.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas Latvijai ir uzrādījušas nepieciešamību progresēt un uzlabot galvenokārt divas jomas: korupcijas apkarošanu un korporatīvās pārvaldes komiteju. Kā Latvija seko šim ieteikumam, kas jau ir padarīts un kas ir paredzēts šogad?

Jau šī gada sākumā tika pieņemta likumdošana saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību uzņēmumu pārvaldības kontrolē. Jūtīgākais jautājums ir tieši par uzņēmumu padomēm Latvijas valsts uzņēmumos, kuras tika likvidētas, jo tās nepildīja nepieciešamo lomu – tās nebija profesionālas, ekonomiskas padomes, kā tam vajadzētu būt, bet gan pārsvarā politiskas – politizētas pārvaldes, kuras neviesa sabiedrības uzticību. Šobrīd atjaunot valsts uzņēmumu padomes ir visai sarežģīti – tieši politiski, bet lēmums ir pieņemts un likumdošana arī ir pieņemta – 2016.gadā padomes tiks izveidotas. Šobrīd ir izsludināti konkursi vairākās nozarēs, tai skaitā uzņēmumos VAS Latvijas Valsts meži, VAS Latvijas Dzelzceļš un citur. Arī valsts kapitālsabiedrībās nepieciešamas lielas kapitālsabiedrības padomes, kas šī gada laikā tiks izveidotas, un es neredzu, kāpēc lai mēs to neizpildītu vai neuzlabotu, jo ir izsludināti konkursi, apņemšanās pieņemta, – tā kā padomes šī gada laikā tiks izveidotas.

Jautājums par korupciju – likumu mēs pieņēmām, bet mums ir jāuzlabo darbs KNAB iekšienē, jo nebeidzamie konflikti personu ietvaros neveicina korupcijas apkarošanu. Mēs mainām likumdošanu, uzlabojam to un arī uzlabojam banku naudas aprites kontroli ar Finanšu un kapitālā tirgus komisiju (FKTK) uzraudzības palīdzību. FKTK šogad ir nomainījies vadītājs un tiek pieņemti ne tik daudz likumdošanas akti, cik uzlabota kontrole banku stabilitātei un naudas transakcijām, izvērtējot naudas izcelsmi. Tas ir vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai mēs iestātos OECD, bet, galvenokārt tas ir nepieciešams mums pašiem. Es personīgi ļoti atbalstu iestāšanos OECD.

Kas ir OECD un kāds būs Latvijas ieguvums šajā sadarbībā?

OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) ir ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. OECD misija ir demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanas veicināšana – tas nozīmē valstu, tai skaitā Latvijas, ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības sekmēšanu. OECD apvieno 34 ekonomiski spēcīgākās valstis pasaulē un mēs kā pilnvērtīgs loceklis piebiedrojamies šim klubam, kas pats pa sevi jau ir ļoti pozitīvi. OECD vairos Latvijas atpazīstamību, arī kopumā pārvaldes sistēmai, ekonomikai, uzticamībai un banku sistēmai līdzdalība OECD nāks par labu. Mūs pasaule sāk uztvert kā ekonomiski spēcīgu valsti. Bez tam, OECD veic dažādus pētījumus.

Pētījumi tiek veikti par visām OECD valstīm, un reizēm atsvars ir likts uz kādu konkrētu valsti – kā piemēru. Esmu lasījusi vairākus ziņojumus, kur jau izteikti ļoti vērtīgi priekšlikumi, kā uzlabot mūsu pašu sistēmas un jomas. Šo pētījumu analīzes un rezultāti Latvijai noderētu, piemēram, izglītības sistēmas un Latvijas konkurētspējas uzlabošanai.

Kā Latvijai veicās OECD iestāšanās sarunās, kur tika likti galvenie uzsvari?

Pagājušajā nedēļā saņēmu labu ziņu – visas komitejas iesniegušas pozitīvu slēdzienu par Latvijas iestāšanos OECD. Galējais, politiskais lēmums, iespējams, sekos jūnija padomē. Gāja mums dažādi, tika apspriestas tēmas, kā uzlabot un attīstīt tautsaimniecību, tiesiskuma sadaļu, pretkorupciju, vispār plašu loku – dažādās jomās. Aktuālie uzsvari tiek likti uz tiesiskumu, finanšu līdzekļu aprites kontroli un valsts kapitālās sabiedrības uzņēmumu pārvaldību.

Ja galējais lēmums gaidāms tikai jūnijā, vai pastāv iespēja, ka iestāšanās OECD tiktu pārcelta?

Komiteju vērtējums ir pozitīvs, tālāk sekos tehniskas darbības, lai šis politiskais lēmums tiktu pieņemts, par ko būs jābalso visām 34 dalībvalstīm. Neredzu iemeslus, kāpēc lai netiktu pieņemts pozitīvs lēmums par Latvijas iestāšanos OECD.

Kā klājies mūsu kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai ar iestāšanos OECD?

Ļoti labi. Ejam kopīgu ceļu. Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kura kļuva par OECD dalībvalsti, tai sekojam mēs un Lietuva seko mums. Lietuva pagājušajā gadā uzsāka iestāšanās sarunas – to, ko mēs darījām 2013.gadā.

Kā tiks veikta statistiku apkopošana, lai analizētu situāciju Latvijā? Un kādā veidā iegūtie dati palīdzēs uzlabotu situāciju?

Datu apstrādē darbosies arī speciālisti Latvijā, kuri apkopos iegūto statistiku, bet OECD centrālā pārstāvniecība atrodas Parīzē, un tur strādā ļoti augstas klases analītiķi, ekonomisti un citu nozaru speciālisti, kuri spēj redzēt pasaules likumsakarības. Parīzē tiek glabāti ļoti daudz svarīgi dati par visām dalībvalstīm un tiek salīdzinātas OECD valstu tendences. OECD analīžu saknē ir ļoti spēcīgs intelektuālais potenciāls, un tas mums būs tikai ieguvums – cilvēki analizēs datus par Latviju un piedāvās mums ieteikumus nākotnei.

Turpinoties nemieriem pasaulē, arvien draudošāks kļūst terorisms, īpaši Eiropā. Kāda ir Latvijas sadarbība anti-terorisma jomā, kādas aktivitātes notiek Latvijas mērogā?

Es varu apliecināt, ka mūsu drošības iestādes ļoti uzmanīgi seko līdzi norisēm. Personīgi es uzticos mūsu drošības iestādēm, bet tajā pašā laikā neviens neko nevar garantēt. Mēs neatrodamies tajā galvenajā plūsmā, kur šobrīd notiek migrācija. Terorisma līmenis Latvijā, kā informēja mūsu drošības iestādes, nav augsts. Drošības iestādes nepārtraukti uztur sakarus un sadarbojas ar citām valstīm. Informācija šajā jautājumā ir pietiekoši pilnīga, bet tiešu draudu Latvijai nav.