Pašreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma varētu būt partijas Vienotība premjera kandidāte rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, atzīst politiskā spēka līdere Solvita Āboltiņa.
Ministru prezidente Laimdota StraujumaVienotība plāno premjera kandidātus nosaukt jūnija vidū. Taču taujāta, vai Straujuma varētu būt šo kandidātu vidū, Āboltiņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādīja, ka būtu dīvaini, ja labi strādājošs premjers pēkšņi tiktu nomainīts.
Vienotības līdere skaidroja, ka Straujumai esot ļoti augsts sabiedrības atbalsts. «Ja premjers labi strādā, tad ir jābūt ļoti dīvainiem, labi pamatotiem argumentiem, lai pateiktu, ka labi strādājošs premjers pēkšņi tiek nomainīts,» sacīja Āboltiņa. Turklāt jau tagad zināms, ka Straujuma kandidēs Saeimas vēlēšanās, kur viņa būs viena no saraksta līderēm.
BNN jau vēstīja, ka Saeima 22.janvārī, apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.
Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti.
Jaunā valdība tika veidota, jo pagājušā gada 27.novembrī pēc traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata. Dombrovska lēmums atkāpties daudziem bija negaidīts.
Valdis Dombrovskis Latvijas vēsturē iegājis kā ilglaicīgākais Ministru prezidents, vadot trīs valdības pēc kārtas, kā arī esot visvairāk dienu pēc kārtas savā amatā, – valdības vadītāja krēslā viņš pavadījis kopumā 1 777 dienas.
Domstarpību par to, kuras partijas veidos jauno koalīciju, nebija. Proti, jau 27.novembrī Vienotības līderi pauda, ka jāveido plaša labēji centrisko politisko spēku valdība, kam potenciālie partneri arī piekrita. Tādējādi Reformu partija atteicās no iepriekšējās valdības veidošanas laikā pausto nostāju nesadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību.
Grūtāk veicās ar premjera amata kandidāta meklējumiem. Kaut arī Vienotība uzņēmās iniciatīvu arī jaunās valdības izveidē, prezidents divreiz izbrāķēja šī politiskā spēka piedāvātos premjera amata kandidātus. Pirmajā politisko sarunu kārtā prezidents Andris Bērziņš nenominēja nevienu no trīs Vienotības piedāvātājiem kandidātiem – Arti Pabriku, Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un demisionējošā premjera padomnieku Intu Dālderi. Otrajā sarunu kārtā Vienotība turpināja piedāvāt Pabrika kandidatūru, tomēr Bērziņš nevēlējās uzticēt viņam valdības veidošanu. Prezidents savukārt norādīja, ka par premjera amata kandidātu varētu kļūt Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs vai arī Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Valdības veidošanas gaitā izskanēja arī dažas citas kandidatūras premjera amatam, piemēram, Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.
Vēlāk, 5.janvārī, Vienotības valde vienojās premjera amatam virzīt Straujumu, kuras kandidatūru atbalstīja koalīcijas partneri. Dienu vēlāk, 6.janvārī, prezidents uzticēja Straujumai jaunās valdības veidošanu.
Ref: 102.000.102.7369