LaIPA Mūzikas patēriņa indeksā 2017.gada pavasarī noskaidrots – kopumā 53% Latvijas iedzīvotāju katru dienu klausās mūzikas ierakstus, no kuriem lielākais klausītāju īpatsvars jeb 75% klausās radio, vēl 65% izmanto datoru un 38% patērē mūziku viedtālrunī.
Aizvien lielāku popularitāti gūstot digitālajiem straumēšanas servisiem, kurus ikdienā izmanto 23% aptaujas respondentu, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība kopā ar nozares ekspertiem piedalījās diskusijā Iespēja vai aplauziens – latviešu mūzikai globālajos straumēšanas servisos.
LaIPA izpilddirektore Liena Grīna: «Vairākkārt esam uzrunājuši mūziķus iestāties par savām tiesībām, jo īpaši runājot par mūzikas straumēšanas vietnēm, bet pat lūdzot mūziķiem parakstīt Fair play, fair pay petīciju, no Latvijas savācām tikai divus parakstus. Ir pienācis laiks, kad mūziķiem jāapzinās savas tiesības un iespējas. Jāizvēlas virzienu un ceļu pa kuru doties, lai tālāk attīstītos.»
Mūzikas patēriņa indeksa dati rāda – 71% respondentu piekrīt, ka mūziķiem jāsaņem taisnīga atlīdzība par viņu darbu pieejamību straumēšanas platformās. Lai gan industrijas pārstāvji piekrīt, ka taisnīga atlīdzība ir nepieciešama, jādomā arī par citiem kanāliem, kur popularizēt vietējo mūziku.
Mūzikas žurnālists Jānis Žilde stāsta: «Radio ir viens no instrumentiem, kā veicināt sabiedrības interesi par jaunumiem latviešu mūzikā. Vēl viens labs instruments ir televīzija, kas varētu vilināt un ieinteresēt skatītājus ar jaunāko lokālo saturu.»
Diskusijas laikā izskanējis arī viedoklis par straumēšanas servisiem – tas izdevīgs tikai globālu atpazīstamību guvušiem mūziķiem vai tā tomēr ir lieliska iespēja sevi parādīt plašāk arī Latvijas mūziķiem.
Kārlis Būmeisters stasta: «Jāuzspridzina burbulis par straumēšanas servisiem. Nevajag aizmirs, ka servisi daļēji pieder lielajām ierakstu kompānijām – Sony, Warner, Universal. Protams, šīm kompānijām straumēšanas servisos ir vieglāk izcelt savus mūziķus. Ienākumi no abonēšanas maksas vispirms tiek sadalīti starp kompānijām, viņu pārstāvētajiem māksliniekiem un pārējais nonāk pie mūziķiem. Salīdzinoši, nonākt radio apritē jaunajiem mūziķiem ir ievērojami izdevīgāk, jo autoratlīdzības ir pārskatāmākas un paredzamākas.»
Dati rāda, ka 47% Mūzikas patēriņa indeksa respondentu piekrīt, ka mūzikas straumēšanas platformas ir iespēja samazināt mūzikas pirātismu un nelegālu tās izplatīšanu.
Savukārt radio Pieci personība un dīdžejs Toms Grēviņš saka: «Pirātisms nav ērts. Jāiegulda laiks meklēšanā, grūti atrast mūziku labā kvalitātē.»
Latvijas Mūzikas Eksporta biedrības vadītāja Agnese Cimuška piebilst: «Būtisku lomu pirātisma samazinājumā spēlē arī paaudžu maiņa un domāšanas veids. Jaunajai paaudzei ir cita satura pieejamības un patērēšanas pieredze. Ja iepriekš valsts radīja apstākļus, kas veicināja pirātismu, šobrīd saturs ir tik ērti pieejams un nepieciešamība pēc nelegāla satura samazinās.»
Runājot par mūzikas straumēšanu, nedrīkst nepieminēt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas paredz digitālajam laikmetam atbilstīgu vienoto tirgu, sekmējot izaugsmi, inovācijas un konkurētspēju.
Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere skaidro: «Digitāls vienots tirgus sastāv no daudzām sadaļām. Autortiesībām atvēlētas apmēram piecas no tām. Cilvēkiem mainījušies satura lietošanas paradumi. Viena no jau pieņemtajām regulām ir par portabilitāti. Iegādājoties servisa abonementu Latvijā, bet īslaicīgi izbraucot uz ārvalstīm, tas joprojām ir pieejams. Lai gan joprojām netiek atcelta ģeolokācija, šis ir mūsu mēģinājums padarīt tirgu pieejamāku.»
Ref: 225.000.103.1032