Tieši tādēļ, ka banku uzraudzība nespēj novērst pilnīgi visus riskus, ir izveidots Noguldījumu garantiju fonds, skaidro DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Jāņem vērā, ka visi iepriekšējie banku kraha gadījumi Latvijā ir bijuši atšķirīgi – notikusi bankas iztukšošana līdz «tukšai čaulai», vai arī ciesta vienkārši biznesa neveiksme, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! uzsvēra Strautiņš, piebilstot, ka Latvijas Krājbankas gadījums izskatās pēc bankas līdzekļu izmantošanas neparedzētiem mērķiem, ko gan vēl vērtēs izmeklēšana.
Vaicāts par to, kā sarežģītā situācija Krājbankā ietekmējusi DNB bankas darbu, Strautiņš atklāja jaunu kontu atvēršana pēdējo dienu laikā fiziskām personām pieaugusi 30 reizes, bet juridiskām personām desmit reizes – tie ir tūkstošiem jaunu klientu katru dienu.
Izvēloties jaunu banku, Strautiņš aicināja rūpīgi izvērtēt banku pakalpojumu sniedzējus, to īpašniekus, līdzšinējo darbību un citus riskus. Ja bankai ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, acīmredzot tai var uzticēties.
Turpretī vaicāts par Latvijas Krājbankas kraha ietekmi uz Latvijas ekonomiku, eksperts pauda viedokli, ka tā būs neliela. Lai arī nākamā gada iekšzemes kopprodukta dinamiku šie notikumi iespaidos, to ietekme būs mazāka par 1%.
Ref: 102.000.102.299