Līdz Starptautiskā Valūtas fonda programmai Latvijas ekonomika bija dziļos mīnusos, neto ārējais parāds strauji auga, bet kopš 2009.gada sākuma tas samazinās, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Mūsu patēriņš patlaban ir ilgtspējīgs, tāpat notikušas jau vērā ņemamas kvalitatīvas pārmaiņas eksporta sektorā, sacīja Strautiņš, piebilstot, ka turpmāk Latviju uzraudzīs obligāciju tirgi, kas uz kļūdām reaģē daudz ātrāk nekā starpvaldību institūcijas.
«Tie neietērpj savu vērtējumu diplomātiskā frazeoloģijā un neielaižas sarunās. Politiķi zina, ka gadījumā, ja viņi netiks galā ar valsts finansēm, var nākties vēlreiz vērsties pēc palīdzības pie SVF un Eiropas Savienības,» sacīja eksperts.
Pēc Strautiņa domām, svarīgi arī esot tas, ka SVF programmas laikā Latvijā būtībā notikusi politiskā režīma maiņa. «Ir pieaugusi sabiedrības izpratne par ekonomisko politiku, tāpēc tā politiķiem izvirzīs daudz gudrākas prasības nekā līdz 2008.gada beigām,» uzsvēra eksperts.
Viņš arī norādīja, ka nenoteiktība eirozonā ir tik liela, ka pat Latvijas ekonomikas iekšējā nostiprināšanās pilnībā negarantē izvairīšanos no ievērojamiem satricinājumiem tuvākajā nākotnē.
Jau ziņots, ka Latvija noslēgusi trīs gadus ilgušo starptautiskā aizdevuma programmu, kuras laikā valstij bija jāveic sāpīgi taupības pasākumi, lai pēc smagā ekonomikas krituma stabilizētu savas finanses.
Trešdien, 21. decembrī tika parakstīts pēdējais memorands, kas regulē Eiropas Savienības (ES) Latvijai piešķirto finansiālo palīdzību, un arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde apstiprināja pēdējās pārskata misijas rezultātus un nodomu vēstules tekstu ar Latviju, kas nozīmē, ka fonds atbalsta starptautiskās aizdevuma programmas slēgšanu.
Ref: 102.000.102.566