Strazds: hipotekāro kredītu tirgū atsākusies banku konkurence

Baltijas izaugsme šī gada pirmajā pusgadā bijusi straujāka nekā gaidīts, un, visticamāk, arī trešajā ceturksnī tā tāda būs, norāda Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.

Vēlāk izaugsmes tempi kritīsies, jo eksports vairs nevarēs būt tālākais šīs izaugsmes vilcējspēks. Svarīgi, cik lielā mērā šī izaugsme spēs sevi uzturēt. Ja sākotnējā prognoze paredzēja, ka 2011. gadā ekonomikas pieaugums būs mērens un 2012. gadā paātrināsies, pašlaik izskatās, ka acīmredzot būs otrādi – šogad izaugsme ir straujāka, un vēlāk nokritīsies, uzsver Strazds.

Vienlaikus viņš atklājis vairākus pozitīvos aspektus, kas novēroti pēdējā laikā – nodarbinātības pieaugumu, pārtikas cenu kāpuma apstāšanos, naftas cenu būtiskas korekcijas pasaules tirgū.

Izaugsme vietējā tirgū varētu turpināties, jo šogad noguldījumu pieaugums mājsaimniecībām ir apstājies, kas nozīmē, ka iegūtie papildus līdzekļi tiek novirzīti patēriņam, teic ekonomists.

Runājot par finanšu sektoru, Strazds atzinis, ka Baltijas vērtspapīri šobrīd tiek uzskatīti par samērā drošu ostu naudai, un, piemēram, Latvijas vērtspapīru likmes ir mazākas nekā piemēram Grieķijai vai Īrijai.

Procentu likmju līmenis latos ir zemāks nekā attiecīgā perioda eiro likmēm, ko var skaidrot ar lata resursu pārpalikumu tirgū. Tas nozīmē, ka latu resursi vēl ir lielā apjomā, kas, visticamāk, arī nākotnē tā būs. Taču jāņem vērā, ka šo līdzekļu apjomu veido Starptautiskā valūtas fonda aizdevums, naudu no eiro konvertējot latos, uzsver ekonomists.

Strazds atzina, ka konkurence atsākusies hipotekāro kredītu tirgū, bankām par maksātspējīgajiem klientiem cīnoties arī ar zemākām procentu likmēm. Līdz ar to būtisks to kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms. Taču latu starpbanku tirgus ir grūtāk prognozējams nekā eiro, tāpēc kādā brīdī RIGIBOR likme var būtiski pārsniegt EURIBOR. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas kredītņēmējs ir elastīgs un jebkurā gadījumā var daļu no latos ņemtiem kredītiem konvertēt uz eiro, norāda Strazds.

Vaicāts par to, vai ekonomiskā situācija Latvijā nekļūst sliktāka, Strazds norādījis, ka Latvijas statistikas pārvaldi uzskata par no politikas neatkarīgu institūciju, un tās dati norāda par pakāpenisku ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kam nav pamata neticēt.