Inflācija šobrīd gan jau ir kļuvusi par galveno risku eiro ieviešanai Latvijā no 2014. gada. Lai izpildītu tā saucamo Māstrihtas kritēriju inflācijas jomā, kas nosaka, ka inflācija nedrīkst par vairāk nekā 1,5% pārsniegt inflāciju trīs Eiropas Savienības valstīs ar visstabilākajām cenām, cenu kāpums 2013. gada pavasarī, visticamāk, nedrīkstēs pārsniegt 2 – 2,5% robežu, norāda Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.
Viņš norāda, ka runa ir par vidējo inflācijas rādītāju divpadsmit mēnešu laikā. Vienlaikus valdībai ir ierobežotas iespējas ietekmēt inflācijas rādītāju, ja neskaita, protams, apņemšanās tālāk nepaaugstināt nodokļus izpildi.
Atbilstoši mūsu prognozēm, jūnijā inflācija bija mērena, salīdzinājumā ar maiju, bet gada griezumā pat nedaudz samazinājās, neskatoties uz akcīzes pieaugumu degvielai.
Lai gan jūlija sākumā pieauga gāzes tarifi, arī jūlijā gada griezumā inflācija, visticamāk, nepārsniegs 5%, bet turpmākajos mēnešos nedaudz samazināsies, ņemot vērā, ka izzudīs nodokļu pieauguma ietekme, bet naftas un pārtikas cenu pieauguma tendence pasaules tirgos šobrīd neturpinās, uzsver ekonomists.
Biznesa ziņu portāls BNN.LV jau vēstīja, ka šī gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 4,8% augstāks. Precēm cenas pieauga par 6,4%, bet pakalpojumiem – par 0,5%.