Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pusgada laikā nodos tā dēvēto «oligarhu lietu» prokuratūrā, sola KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, neskatoties uz to, ka nesen darbu iestādē pametis šīs lietas izmeklētājs.
Lai gan «oligarhu lietas» izmeklētājs Jānis Baumanis nolēmis pamest darbu KNAB, Streļčenoks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma aizvien sola, ka pusgada laikā lieta nonāks prokuratūrā.
Pierādījumi šajā lietā esot jau savākti, un pašlaik notiek to analīze, lai lietu varētu virzīt tālāk, stāstīja iestādes vadītājs. Pērn Streļčenoks pauda, ka jaunumi «oligarhu lietā» gaidāmi 2015.gada pirmajā pusgadā.
KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, paužot personīgo viedokli, intervijā Latvijas Radio gan apšaubīja tik ātru lietas virzību.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas un tiesiskais statuss piemērots 11 personām. KNAB veicis kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Kratīšanas notikušas arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.
Tāpat KNAB vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva.
Iepriekš vēstīts, ka KNAB, visticamāk, nav izdevies savākt dzelžainus pierādījumus tā sauktajā oligarhu lietā – tā liecina žurnāla Ir rīcībā esoša informācija. Tāpēc šī lieta var arī izčākstēt, jo šogad lietā noilgums iestājas bijušā politiķa Aināra Šlesera saukšanai pie atbildības.
Kamēr lietas izmeklēšana turpinās bez rezultātiem, paiet laiks, kurā pie atbildības varētu saukt Šleseru par likumā amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ja tādi pārkāpumi tiktu konstatēti. Šogad Šlesera gadījumā iestājas noilgums. Pats Šlesers savas intereses Rīgas Tirdzniecības ostā, kas ir viens no izmeklēšanas darījumu objektiem, nekad nav atzinis un arī tagad neatzīst.
Tiesa, pirms pāris gadiem viņš līdzīgi noraidīja arī aizdomas, ka ir patiesais īpašnieks Jaunrīgas attīstības uzņēmumā (JAU), kurā tagad, pēc amatpersonas ierobežojuma termiņa beigām, viņa dalība ir kļuvusi oficiāli redzama.
Šlesera un Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošās firmas pērn iegādājušās JAU un šis darījums pirmo reizi oficiāli ļauj izsekot ekspolitiķu saiknei ar šo ostas uzņēmumu, par ko daži apstākļi vedināja domāt jau ilgāku laiku.
No šā gada marta Šlesers ir valdes loceklis arī a/s Euro Rail Trans, kas nāk ar ambicioziem plāniem Baltijas kravu pārvadājumu tirgū. «Kopā ar Krievijas dzelzceļu mums ir izdevies izveidot uzņēmumu uz 50 un 50 [procentu] principa, un mēs ekskluzīvi vienojamies par šo [Baltijas] reģionu kopā,» izdevumam stāsta Šlesers.
Nupat ir noslēdzies arī darījums, ar kuru caur virkni firmu Šlesers un Šķēle pastarpināti iegādājušies kapitāldaļas uzņēmumā Liepājas naftas tranzīts. No kurienes nāk nauda, Šlesers nevēlas atklāt, taču viņš neslēpj, ka partneris ir Šķēle, bet šo «biznesu» nopirkuši no Krievijas pilsoņa Maksima Liksutova, kurš pieņēmis piedāvājumu iesaistīties Maskavas pašvaldības darbā, tāpēc pārdevis ārvalstīs sev piederošo uzņēmumu daļas.
Iespējams, birojs mēģināšot pierādīt, ka Šlesera un Viestura Koziola darījumi, par kuriem var nojaust, piemēram, iepazīstoties ar šajā lietā ierakstīto un vēlāk masu medijos nopludināto sarunu atšifrējumiem, «ir uz nākotni vērsta kukuļošana» – vienošanās par darījumiem, kas kaut kad nākotnē nestu labumu, taču neesot skaidrs, vai birojs pašlaik ir spējīgs apkopot materiālus lūgumam uzrādīt šādu apsūdzību, vai to ņemtu pretī prokuratūra un spētu iztiesāt Latvijas tiesas.
Kā liecinot žurnāla rīcībā esošā informācija, prokuratūras ieskatā sarunu ieraksti var tikt dažādi interpretēti, tāpēc paši par sevi nebūs pietiekams pierādījums. «Pat ja ierakstītajās sarunās ir skaidrs, ka ņem kukuli, tās [sarunas] var būt tādas, ka nevar izslēgt, ka tā ir ākstīšanās,» norādījuši avoti prokuratūrā.
Lietas izmeklēšanas procesā būtiskos jautājumos esot atšķīries KNAB, prokuratūras un arī tiesas viedoklis. KNAB un prokuratūrai bijuši pretēji viedokļi par to, vai no lietas vajadzēja izdalīt epizodi par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanām. KNAB ieskatā Ventspils mēru Aivaru Lembergu varēja saukt pie atbildības par kukuļa pieprasīšanu apmaiņā pret Zaļo un zemnieku savienības pārstāvja balsojumu brīvostas valdes sēdē, taču prokuratūra uzskatījusi – šī epizode nav izdalāma atsevišķi, bet jāskata kopējās lietas ietvaros. Tāpat KNAB jau pēc tam, kad Šlesers vairs nebija Saeimas deputāts un viņu neaizsargāja parlamentārieša imunitāte, bija lūdzis vēlreiz sankcionēt kratīšanu pie Šlesera, taču šoreiz akceptu tiesa nav devusi.
Nesen darbu KNAB pameta šīs lietas uzraugošais izmeklētājs, Streļčenoka kritiķis Jānis Baumanis. Viņš bija viens no izmeklētāju grupas, kurš vadību tajā bija pārņēmis pēdējā laikā, un uz viņu kā pieredzējušu mācībspēku ar pamatīgām teorētiskām un praktiskām zināšanām esot bijušas liktas lielas cerības. Tagad KNAB iekšienē lietas rezultātu atturas prognozēt – tas būs atkarīgs no tā, kurš uzņemsies turpmāku vadību.
«Mēs [šajā lietā] izdarījām vairāk, nekā varējām, bet izskatās, ka tas ir par maz. Nevar skatīties uz šo lietu atrauti no tā, kas pēdējā laikā ir noticis ar biroju,» teicis viens no KNAB darbiniekiem, kurš vārdu lūdzis neatklāt.
Ref: 102.000.102.9619