Streļčenoks vēršas pret viņu kritizējošām NVO – Delnu un Providus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks

Mainīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) sastāvs, no tā izslēdzot divas nevalstiskās organizācijas – Sabiedrību par atklātību Delna un Sabiedriskās politikas centru Providus.

Saskaņā ar SKP nolikumu tās sastāvu apstiprina KNAB priekšnieks. Tāpat nolikums nosaka gadījumus, kad KNAB priekšnieks ir tiesīgs izslēgt nevalstisko organizāciju no SKP sastāva. Izslēgšana ir iespējama, ja organizācija rakstveidā ir izteikusi attiecīgu lūgumu, ja tā tiek likvidēta, ja netiek ievērota nolikumā noteiktā sēžu apmeklēšanas kārtība, kā arī, ja organizācija pieļāvusi rupju ētikas normu pārkāpumu. Šajā gadījumā KNAB ieskatā abas minētās nevalstiskās organizācijas ir pieļāvušas ētikas normu neievērošanu, informāciju par KNAB ilglaicīgi atspoguļojot un publiskojot, nepārbaudot informācijas atbilstību faktiskajai situācijai, tāpat izplatot faktiskai situācijai neatbilstošu informāciju par KNAB darbību, portālu BNN informē KNAB.

KNAB SKP izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības pārstāvju līdzdalību korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā. Padomes uzdevums ir veicināt KNAB saikni ar sabiedrību, sniedzot rekomendācijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par aktuāliem jautājumiem.

BNN jau vēstīja, ka Delna un Providus nesen publiskojušas ziņojumu, kurā asi kritizēts KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, norādot, ka tieši viņa laikā iznīcināts KNAB komandas gars.

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laikā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Jaroslava Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu. Tā secināts biedrības Sabiedrība par atklātību – Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu, kas balstīts pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības ekspertes Līgas Stafeckas veiktā pētījuma KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks rezultātos, publiski pieejamā informācijā un intervijās ar bijušajiem KNAB darbiniekiem. Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro, norāda pētnieki.

Ja KNAB pastāvēšanā, sākot no 2009.gada bija periods, kad birojs strādāja kā vienota komanda un valdīja savstarpēja uzticība, tad pēc Streļčenoka kļūšanas par priekšnieku komandas gars tika pakāpeniski iznīcināts. Tika strādāts uz administratīvo jautājumu prioritizēšanu un darbinieku demotivēšanu.

Ikdienas darbā Streļčenoks autokrātiski izmantojis amatu un pārkāpis KNAB likumu tā laika redakcijā, piemēram, 2013.gada darbinieku novērtēšanas procesā, kad netika ievērota prasība veidot vērtēšanas komisiju, bet tiešais vadītājs vienpersoniski vērtēja padoto. 2013.gada oktobrī KNAB piecu nodaļu vadītāji par Streļčenoka personālpolitiku vēstulē informēja Ministru prezidentu, ģenerālprokuroru un Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisiju.

KNAB darbinieki sūdzējušies par tiešās komunikācijas trūkumu starp priekšnieku un darbiniekiem, jo priekšnieks komunicē, galvenokārt, tikai ar vietniekiem un pats neīsteno personālpolitiku. Jurašam kā Operatīvās nodaļas vadītājam vajadzēja iepriekš pieteikties uz individuālu pieņemšanu, arī, lai risinātu organizatoriskos jautājumus: «Un tad man vairākas reizes atsaka, jo tikai stunda laika mēnesī tam ir paredzēta un tur jau pieteikušies citi darbinieki. Tu vari tikt nākamajā vai aiznākamajā mēnesī.»

Iekšējā spriedze birojā tiek vairota ar disciplinārlietu palīdzību. Līdz 2016.gada aprīlim bija ierosinātas 22 disciplinārlietas. Šāds disciplinārlietu apmērs darbiniekos var radīt nedrošību, vai netiek vākti materiāli kādai disciplinārlietai pret viņiem, kā rezultātā ikdienas pienākumu veikšanu var pavadīt bailes no procesuālu kļūdu pieļaušanas, kas var ietekmēt darba rezultativitāti. Savukārt pieredzējušu darbinieku atlaišana un aiziešana apdraud biroja institucionālo atmiņu un kompetenci cīņā ar korupciju, tas norādīts arī OECD ziņojumā, norādījušas nevalstiskās organizācijas.

Ref: 102.000.102.13866

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas