Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu – vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā. Teju trešdaļa aptaujāto (29%) par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.
Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Interesanti, ka populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā.
Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).
Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.
Kādi apsvērumi ietekmē studiju virziena izvēli
Visbiežāk aptaujātie jaunieši norādījuši, ka svarīgākais apsvērums studiju virziena izvēlē ir patiesa interese par izvēlēto profesiju (70%). Tikai pēc tam seko perspektīva labi nopelnīt (60%). Kā trešo nozīmīgo faktoru, izvēloties studiju virzienu, jaunieši min budžeta vietu pieejamību (31%). Savukārt piektdaļā gadījumu izvēles izdarīšanas brīdī tiek ņemts vērā darba devēju pieprasījums pēc noteiktas profesijas (24%). Vismazāk jaunieši ņem vērā vecāku vēlmes (4%), konkursu uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu (5%), kā arī draugu vai paziņu ieteikumus (6%).
«Kā norāda izglītības eksperti, jaunieši, kuri šobrīd ir vidusskolas beidzēji, savas dzīves laikā visdrīzāk apgūs nevis vienu, bet vairākas augstākās izglītības, līdz ar to – piedzīvos arī vairākus karjeras pavērsienus. Tāpēc esam gandarīti redzēt, ka arvien vairāk jauniešu, izvēloties studiju jomu, seko savam aicinājumam un interesēm, izvirzot to priekšplānā iespējām gūt labu atalgojumu. Jo – kā tas pierādījies neskaitāmas reizes – darot to, kas patiesi patīk, panākumi seko,» norāda Evita Jansone, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vadītāja.
Kā plāno segt studiju maksu
Swedbank Privātpersonu finanšu institūta apkopotie dati par studiju pieteikumiem liecina, ka pēdējo gadu laikā jauniešu vidū populārāko studiju programmu loks palicis nemainīgs – datorzinātnes, komunikācijas zinātne, informācijas tehnoloģijas, tiesību zinātne, medicīna un vadības zinības. Pilna laika bakalaura studiju vidējā maksa gadā, ar kādu jārēķinās tiem, kuri neiztur konkursu uz valsts budžeta apmaksātām vietām šajās programmās, ir 1 950 eiro, izņemot medicīnu, kur vērojama gan lielāka maksa (2 800 eiro), gan arī studiju ilgums (6 gadi).
Lielākais valsts finansēto studiju vietu skaits 2015.gadā bija Rīgas Tehniskajā universitātē (7 100), kam sekoja Latvijas Universitāte (5 489) un Rīgas Stradiņa universitāte (2 983). Visvairāk valsts apmaksāto studiju vietu (3 614) bija inženierzinātnes un tehnoloģijas bakalaura un profesionālajām studiju programmām, kam sekoja arhitektūras un būvniecības programmas ar 1 020 vietām. Latvijā visbiežāk par maksu studē sociālās zinātnes, savukārt retāk – lauksaimniecību, dabas zinātnes un pedagoģiju.
Taujāti par studiju maksas segšanas plāniem, jaunieši visbiežāk min trīs galvenos veidus, ko atsevišķi vai kombinējot saskata kā reālākos – cerība iegūt valsts apmaksātu studiju vietu (66%), vecāku atbalsts (38%) un algots darbs paralēli studijām (36%). Retāk tiek domāts par studiju kredīta izmantošanu (13%), esošu uzkrājumu izmantošanu (8%) vai aizņēmumu no tuviniekiem (5%). Jaunieši, kuri izglītības plānus saista ar ārvalstīm, studijām nepieciešamos līdzekļus jau laikus uzkrājuši biežāk nekā tie, kuri plāno studēt Latvijā.
«Lielākā daļa jauniešu, izvēloties nākotnes profesiju, seko savam aicinājumam. Tajā pat laikā cerība iegūt valsts apmaksātu studiju vietu ir galvenais plāns, kā mācības finansēt. Jāņem vērā, ka pēc statistikas datiem vairumam Latvijā studējošo par augstāko izglītību ir jāmaksā – aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās un koledžās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 40% studentu,» stāsta Evija Kropa, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta personīgo finanšu eksperte.
Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīklā pieejamais Eurydice jaunākais ziņojums liecina, ka studiju maksas sistēma Eiropas valstīs ir krasi atšķirīga – maksa saistīta gan ar studenta sekmēm, gan noteikta tikai tiem, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības, vai arī paredz norēķināties par izglītību pēc studiju beigšanas un pie noteikta ienākumu līmeņa sasniegšanas. Latvijā un Lietuvā studiju maksa tiek vērtēta kā salīdzinoši augsta.
Tikmēr Igaunijā no pagājušā gada par studijām maksā tikai tie studenti, kuri nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā.
Ref:103.000.103.7617