Sākotnēji veidojot atalgojumu sistēmu, valdība nav ņēmusi vērā cilvēku kvalifikāciju un zināšanas, kādas nepieciešamas konkrētam amatam. Ja būtu skaidri noteikts, kāda atlīdzība tiek saņemta par attiecīgām prasmēm, sabiedrībai nerastos nepieciešamība šos atalgojumus apšaubīt, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Viņa norāda, ka ir gadījumi, kad par vienu un to pašu darbu valsts diviem dažādiem vadītājiem atšķirīgos laika posmos maksā divas dažādas algas. Tāpat, ja atlīdzība ir maza un būtībā neatbilst veiktajam darbam, tiek uzsākta prēmēšana un izmaksātas papildus piemaksas, kas padara atalgojumu sistēmu nepārskatāmu un nesaprotamu.
Attiecībā uz nesen veiktajām Valsts kontroles revīzijām vairākās zinātniskās institūcijās un Ceļu Satiksmes drošības direkcijā (CSDD), Sudraba atzīst, ka vairākas institūcijas neatbilst kritērijiem. Daudzi pētījumi tiek veikti, lai iztērētu naudu, nevis, lai sasniegtu mērķi. Šobrīd valdībai ir jāizvērtē, ko finansēt, balstoties uz institūcijas lietderīgumu, nevis tās izdzīvošanas spējām, sacījusi Sudraba, piebilstot, ka vairākas institūcijas pelna uz telpu īri nevis reāliem projektiem.
Saistībā ar CSDD, lielākais pārmetums ir pašai Satiksmes ministrijai, kas nenosaka, kādi būs plāni, sasniedzamie rezultāti. Tas nozīmē, ka direkcija pati veido savu politiku, tarifus, kļūstot par pilnīgi monopolistisku institūciju.
Visi kašķējas viens ar otru. Lai gan, protams, brīžiem skatot, kādi pētījumi tiek veikti, kādi ir to nosaukumi, rodas jautājums – kādā sakarā, kam tas ir vajadzīgs..