Pie pašreizējās tautsaimniecības un demogrāfiskās situācijas augstskolu skaits Latvijā nav optimāls, tā ceturtdien, 28.novembrī, intervijā Latvijas Radio pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
To viņa ilustrēja ar piemēru, ka Latvijas augstskolu infrastruktūra ir spējīga uzņemt 160 000 studentu, tomēr pašlaik to ir 80 000.
«Skaidrs, ka kaut kāda neefektivitāte parādās,» teica Šuplinska un atzina, ka augstskolu ir par daudz. Tāpēc tiek pārskatīta augstskolu tipoloģija, augstskolas un to pienesums tiek vērtēts.
Šuplinska gan uzsvēra, ka nerunā par augstskolu slēgšanu – izvērtējot izglītības iestādes kapacitāti, tā varētu izvēlēties savu virzienu un tajā aktīvi strādāt, apliecināt izaugsmi un zinātnisko izcilību. Proti, tiek vērtēta kvalitāte, nevis kvantitāte.
Līdz ar to obligāta prasība augstskolas akadēmiskajam personālam būtu zinātniskais darbs, skaidro ministre. Pašlaik Latvijā ir zems zinātnieku skaits – gan pret Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem, gan pret Latvijas iedzīvotāju skaitu. Līdz šim valsts nav gana ieguldījusi pētniecībā, zinātniskā darbība pastāvējusi uz ES struktūrfondu pamata, kas savukārt veidojis nestabilu situāciju, teic Šuplinska.
Lasiet arī: Augstākās izglītības reforma: Sapnis par TOP 500 un izcila zinātne taupības režīmā
Viņa nenoliedz – bez zinātniskajiem rezultātiem augstskolai varētu būt mazākas cerības uz valsts finansējumu budžeta vietām, kas savukārt varētu apdraudēt tās darbību.
Izglītības un zinātnes ministres ieskatā augstskolās būtu nepieciešams nodalīt lēmējinstitūciju no izpildvaras, jo pašlaik tās pārstāv «vienu noslēgtu vienību». Tomēr tas kavē attīstību, pārliecināta Šuplinska.
Ministre paredz, ka izmaiņas augstskolu pārvaldībā varētu izstrādāt divu gadu laikā.