Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz dalībvalstu budžetu deficītu attur valstis no ieguldījumu veikšanas un paildzina ekonomiskās lejupslīdes sekas, norādījusi augsta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersona.
10.jūnijā uzstājoties Briseles Ekonomikas forumā, SVF Eiropas nodaļas vadītājs Reza Moghadams (Reza Moghadams) sacījis, ka ES vadībai būtu jāpievēršas tam, lai dalībvalstis samazinātu apjomīgo parādu nastu.
Vērtējot pašreizējās fiskālās prasības ES ietvaros Moghadams uzsvēris, ka blokā spēkā ir vesels labirints grūti uztveramu prasību un mērķu.
«Vienīgajam fiskālajam pamatprincipam vajadzētu būt valsts parāda attiecībai pret iekšzemes kopproduktu (IKP), un vienīgajam darba mērķim – strukturālā līdzsvara nodrošināšanai,» tā Moghadams.
ES ir spēkā deviņdesmitajos gados veidotais «Stabilitātes un izaugsmes pakts», kur noteikts, ka dalībvalstu budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus un parāda attiecībai pret IKP jābūt ne augstākai par 60%.
Sešus gadus pēc finanšu krīzes dalībvalstu vidējā parādu nasta ir sasniegusi gandrīz 90% no IKP, bet gadiem ilgs taupības režīms ļāvis samazināt budžeta deficītu līdz vidējam līmenim prasīto trīs procentu apmērā.
Dombrovskis: ES ekonomikas stagnāciju jāpārvar, palielinot konkurētspēju
Briseles Ekonomikas forumā 10.jūnijā uzstājies arī Latvijas ekspremjers un jaunievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis.
Viņš norādījis, ka Eiropa patlaban sastopas ar lēnu ekonomisko izaugsmi, stagnāciju, Eiropas Savienības «japanizāciju», ar ko var cīnīties, stiprinot Eiropas Savienības konkurētspēju.
Pēc Dombrovska domām, nav nekādu brīnumrisinājumu, taču ir vairāki veicamie darbi. Vajag stiprināt Eiropas Savienības iekšējo tirgu tādās jomās kā pakalpojumi un arī enerģētika. Jāveido arī vienots digitālais tirgus, piemēram, ieviešot Eiropas Savienības līmeņa e-parakstu un vienotu e-dokumentu apmaiņu.
Nepieciešams arī pabeigt Eiropas Banku savienības veidošanu, mazināt administratīvo slogu, jo sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Lai stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, Eiropai arī jāpalielina investīcijas pētniecības un attīstības jomā, un jaunajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā šim mērķim ir paredzēts lielākais budžeta īpatsvars, politiķa sacīto citē LETA.
Ref: 111.111.103.1205