Darba tirgus Latvijā atdzīvojas, taču strukturālie izaicinājumi joprojām paliek, secināts Swedbank ekonomikas apskatā.
Situācija darba tirgū gada pirmajā pusē uzlabojās ātrāk, nekā gaidīts, arī bezdarbs mazinās jau kopš aprīļa – no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaits ievērojami krities, emigrācijas un aktīvo darba tirgus programmu dēļ samazinājās arī esošo bezdarbnieku skaits.
Vēl svarīgāk ir tas, ka otrajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008.gada vidus reģistrēts nodarbināto skaita pieaugums gan sezonālā darba, gan jaunu pastāvīgu darbavietu radīšanas ietekmē. Palielinājies brīvo darbavietu skaits, algu samazināšanas process arī, šķiet, ir beidzies, un ienākumi sāk lēnām pieaugt, norāda bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Tomēr speciālisti norāda, ka neraugoties uz labāku situāciju darba tirgū, vidēja termiņa izaicinājumi, kas ietekmēs darbaspēka piedāvājumu un kvalitāti, paliek. Piemēram, augošais bezdarba ilgums norāda, ka saasinās strukturālā bezdarba problēma. Īpaši apdraudēti ir jaunieši – darba meklētāju īpatsvars 15-24 gadu vecu jauniešu grupā ir aptuveni divreiz lielāks nekā darba tirgū vidēji. Jaunieši ir arī vismobilākie un gatavi emigrēt, līdz ar to darbaspēks var tikt zaudēts uz ilgu laiku vai pat pavisam.
Prasmju neatbilstība tirgus vajadzībām var izraisīt algu kāpumu, kas ir straujāks, nekā produktivitātes izaugsme – proti, ekonomikai attīstoties, palielinās pieprasījums pēc darbaspēka, ko nav iespējams apmierināt ar esošo piedāvājumu, jo bezdarbniekiem trūkst nepieciešamo prasmju.
Darba tirgus nelīdzsvarotība var radīt inflācijas pieaugumu turpmākajos gados un izraisīt līdzīgas konkurētspējas problēmas kā pirms dažiem gadiem – pastāv risks atkal uzkāpt uz vecajiem grābekļiem. Nenoliedzami, šoreiz tie būs mazāki, bet labāk uz tiem vispār nekāpt, uzsver ekonomisti, piebilstot, ka gada pirmajā pusē konkurētspēja vēl turpināja uzlaboties, tomēr paredzams, ka šogad konkurētspējas atgūšanās, kas balstīta uz izmaksu samazināšanu, būs sevi izsmēlusi. Turpmāka uzlabošanās jābalsta tikai uz produktivitātes kāpumu.
Ekonomisti norāda, ka mācība no nesenā «burbuļa», kas būtu jāatceras privātajam sektoram, ir tāda, ka algu kāpums ir jābalsta uz produktivitātes palielinājumu. Tas pats attiecas uz valsts sektoru, kur atalgojums būtu jānosaka, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, turklāt jāsaista ar privātā sektora algām, lai uzlabotu darbinieku motivāciju.
Iespējams, jākoriģē imigrācijas politika, lai ļautu piesaistīt prasmīgu darbaspēku un mazinātu pārmērīgu algu spiedienu. Ļoti svarīga ir jaunu darbavietu radīšanai labvēlīga nodokļu politika, piemēram, laikā skaidri terminētas mazākas sociālās apdrošināšanas iemaksas tādām atsevišķām mērķa grupām kā ilgtermiņa bezdarbnieki vai jaunieši. Un, visbeidzot, lai gan ne mazāk svarīgi – lai nodrošinātu darba tirgum darba devēju pieprasītās prasmes, jāveic profesionālās un augstākās izglītības reforma, uzskata speciālisti.