Situācija valsts budžetā uzlabojas straujāk, nekā prognozēts, un arī 2011. gadā valdība plāno samazināt budžeta deficītu straujāk, nekā tika plānots, pieņemot šī gada valsts budžetu, norāda Swedbank.
Kopumā 2009.-2011. gados valdība paveikusi milzu darbu, konsolidējot budžetu apmēram par 2 miljoniem latu jeb 15% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un budžetu, lai varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus un 2014. gadā ieviest eiro. Tomēr nodokļu politika un fiskālā disciplīna joprojām ir vājā vieta, kas neļāva ātrāk samazināt valsts budžeta deficītu, secinājuši Swedbank eksperti.
Neraugoties uz nodokļu ieņēmumu pieaugumu, to attiecība pret IKP pēdējos divos gados ir mazinājusies. Spēja aplikt ekonomiku ar nodokļiem un nodokļu iekasēšanas efektivitāte ir sarukusi. Tas nozīmē, ka turpmākā budžeta konsolidācija jāveic, pārdomāti samazinot izdevumus un pārbalansējot nodokļu slogu, norāda bankas ekonomists Dainis Stikuts.
Viņaprāt, lai gan valsts budžeta deficīts pagājušajā gadā bija zem maksimālā līmeņa, ko nosaka vienošanās ar SVF/EK, rezultāts varēja būt labāks, ja būtu bijusi precīzāka plānošana un stingrāka fiskālā disciplīna. Šobrīd Saeimā izskatīšanai iesniegts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kurā iestrādāti pretcikliskas fiskālās politikas noteikumi, taču tas vēl ir jāapstiprina.
Valsts sektora efektivitāte ir atkarīga no politiķu spējas un gribas ierosināt reformas, kā arī no valsts ierēdņu spējas piedāvāt viņiem kvalitatīvus priekšlikumus un vēlāk nodrošināt to ieviešanu. Palielināt valsts sektorā strādājošo kvalifikāciju un motivāciju palīdzētu atalgojuma sistēma, kurā algas tiktu saistītas ar sasniegtiem darba rezultātiem, kā arī privātā sektora atalgojuma līmeni un attīstību, atzīst ekonomists.