Šī gada pirmajā pusē Latvijā bija vērojama strauja izaugsme, taču visticamāk to virzīja eksports, investīcijas un iekšējais patēriņš. Ņemot vērā, ka pirmajā ceturksnī strauji pieauga imports, tāpēc pirmajā izaugsme bija lēnāka nekā otrajā, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Banka ir pārskatījusi valsts IKP prognozi, pazeminot to no 4,2% līdz 4%, jo trešajā ceturksnī izaugsme kļūs lēnāka, tāpat kā pasaulē. Nākamā gada prognoze pazemināta no 3,9% līdz 3,5%, savukārt 2013. gadā gaidāms 3, 9% pieaugums.
Izaugsme atkarīga no tā, kas notiek pasaulē, līdz ar to arī Latvijas eksporta. Apstrādes rūpniecības izlaide gandrīz sasniegusi pirmskrīzes līmeni, bet mazumtirdzniecības apgrozījums praktiski neieaug, norāda ekonomiste.
Šī gada pirmajā pusē eksporta izaugsme paātrinājās, ko galvenokārt virzīja Lietuva, Igaunija, Krievija, Vācija un Ziemeļvalstis, kas aug straujāk nekā parējās Eiropas valstis. Tā kā pasaulē izaugsme būs lēnāka, arī Latvijas eksporta izaugsme būs lēnāka, taču pozitīvā ziņa ir tā, ka konkurētspēja ir uzlabojusies un mūsu eksporta īpatsvars atsevišķās valstīs ir audzis, uzsver Strašuna.
Vienlaikus viņa atklāj, ka iedzīvotāju pirktspēja aug ļoti lēni un algu ieaugumu apēd inflācija, lai gan nodarbinātība pieaug. Turpmākajos gados inflācija bremzēsies un izskatās, ka arī nodokļu likmes netiks celtas, līdz ar to cenu kāpums nākamgad un 2013. gadā varētu būt 2,5%. Ja cenu kāpums būs lēnāks, bet algas pieaugs, iedzīvotāju pirktspēja uzlabosies.
Savukārt Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka Latvija ir ļoti, ļoti atkarīga no tā, kas notiek pasaulē, jo valsts ekonomikas izaugsme ir atkarīga no eksporta. Ja kaut kas notiek ar eksporta izaugsmi, tas momentā trāpa pa ekonomisko izaugsmi kopumā.
Vienlaikus bankas ekonomisti atzina, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir spējīgāka nekā, piemēram, 2007. gadā, taču, ja eksports mazināsies, arī izaugsme saruks un ja pasaulē būs recesija, arī mums tā būs, lai gan mazākā apmērā nekā 2008. gadā. Iemesli tam ir uzņēmumu lielāka stabilitāte, uzkrājumi un rezerves, produktivitātes pieaugums un konkurētspējas kāpums. Finanšu sektorā nav lielā aktīvu burbuļa, arī kapitāla pietiekamība ir krietni augstāka.