Swedbank samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam līdz 2,3%, informē bankas galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Bankā zemāko izaugsmes punktu paredz šī gada nogalē vai nākamgad. Izaugsme 2020.gadam prognozēta 2% no IKP apmērā.
Kopumā 2020.gadā gaidāms, ka izaugsme noslīdēs līdz 2%, bet 2021.gadā, atgūstoties pasaules ekonomikai, pieauguma temps pakāpsies līdz 2,5%, paredz Swedbank.
Pasaules ekonomikā turpinās dominēt drūmas krāsas
«Īslaicīgs pamiers starp ASV un Ķīnu un bezvienošanās Brexit varbūtības mazināšanās ir mazinājusi pesimismu, tomēr kopējais skats uz pasaules ekonomiku joprojām zīmējas drūmās krāsās un nenoteiktība saglabājas augsta. Pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā visā pēc-krīzes periodā, un arī nākamajā gadā straujš pieaugums izpaliks. Izaugsmes vājināšanās novērojama arī Latvijā, kur to uz leju velk eksporta un investīciju vājums, kā arī lēnāks mājsaimniecību patēriņa pieaugums,» skaidro Zorgenfreija.
Vērtējot pasaules ekonomiku, Zorgenfreija norāda, ka līdz šim grūtības lielākoties pieredzējusi ražošana, bet pakalpojumu nozare bijusi noturīgāka. Tomēr arī tur pēdējos mēnešos redzamas izaugsmes palēnināšanās pazīmes.
«Būtisks iemesls vājākai izaugsmei pasaules ekonomikā ir arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, kas notiek ne tikai augošo tirdzniecības tarifu dēļ, bet arī mērķtiecīgas ekonomikas struktūras maiņas ietekmē,» vērtē Zorgenfreija.
Viņa paredz, ka par spīti nelielajam progresam ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās maz ticams, ka konflikts atrisināsies tuvāko gadu laikā. Abas lielvaras turpināsies stīvēties, un savu ietekmi šajā procesā varētu spēlēt arī ASV prezidenta vēlēšanas.
Ekonomiste gan paredz, ka 2021.gadā izaugsme varētu nedaudz atgūties, ko varētu ietekmēt tas, ka mazinās bezvienošanās Brexit iespējas. «Tomēr neziņa par nākotnes tirdzniecības attiecībām turpinās nelabvēlīgi ietekmēt biznesa lēmumus,» prognozē bankas galvenā ekonomiste.
Latvijas ekonomikas izaugsmē zemākais punkts varētu tikt sasniegts nākamā gada laikā
Zorgenfreija vērtē, ka šajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme ir krietni atslābusi – no 4,6% pērn līdz 2,5% šī gada pirmajos trijos ceturkšņos. Šo rezultātu ietekmējusi investīciju un eksporta mazināšanās, tomēr arī mājsaimniecību patēriņš aug lēnāk.
Liels ES fondu naudas pieplūdums veicināja divciparu skaitļos mērāmu izaugsmi investīcijās un būvniecībā 2017. un 2018.gadā, komentē ekonomiste.
«Šogad ES fondu investīcijas ir sasniegušas šī ES budžeta plānošanas perioda augstāko punktu, un tādas tās saglabāsies līdz pat 2021. gadam, nedodot papildu stimulu investīcijām un būvniecībai. Savukārt privāto investīciju aktivitāti nelabvēlīgi ietekmē nenoteiktība,» prognozē Zorgenfreija.
Vēl par šo tematu: Prognozes: Oktobrī inflācija Latvijā varētu būt sasniegusi 2% – 2,3%
«Sarūkošie eksporta pasūtījumi apstrādes rūpniecībā un lēna izaugsme ārējos tirgos liek domāt, ka eksporta sniegums saglabāsies pieticīgs,» paredz ekonomiste, taču norāda – nākamajos gados situācija varētu uzlaboties, izzūdot vienreizējo faktoru nelabvēlīgajai ietekmei 2020.gadā un uzlabojoties ārējam pieprasījumam 2021.gadā.
Lēnāku pieaugumu mājsaimniecību patēriņā Swedbank pārstāve skaidro ar mazāk jaudīgu pirktspējas pieaugumu. Nākamajā gadā mājsaimniecību patēriņš turpinās pieaugt, tomēr lēnākos tempos, algu izaugsmei no 7% – 8% palēninoties līdz 6% un mājsaimniecību tēriņiem kļūstot piesardzīgākiem.
Optimistiskais un pesimistiskais scenārijs
«Ņemot vērā lielo nenoteiktību un riskus, kas apvij nākotnes ekonomikas attīstības prognozes, izpildoties dažādiem scenārijiem, pasaules un arī Latvijas izaugsme var izrādīties gan spēcīgāka, gan arī vārgāka,» paredz Zorgenfreija.
Šajā procesā lielu lomu spēlē ASV un Ķīnas attiecības, kā arī centrālo banku un valdību rīcība, stimulējot ekonomiku.
«Centrālās bankas cenšas atbalstīt ekonomiku, tomēr to rīcībā esošie instrumenti izsīkst,» uzsver Zorgenfreija.
«Ņemot vērā, ka procentu likmes jau ir zemas, tad monetārās politikas efektivitāte ekonomikas izaugsmes veicināšanā ir ierobežota, it īpaši eiro zonā. Šī brīža situācijā fiskālās politikas instrumenti būtu daudz iedarbīgāki. Lielāki valdību tēriņi kopā ar strukturālām reformām spētu sekmēt investīciju atgriešanos un uzturēt pieprasījumu ekonomikā. Tomēr jautājums, vai un cik ātri valdības spētu vienoties par nepieciešamo tēriņu palielināšanu?» skaidro ekonomiste.
Swedbank pārstāve, iezīmējot pesimistiskākus scenārijus, pieļauj, ka nedienas apstrādes rūpniecībā varētu pārvelties arī uz citām nozarēm, kas savukārt rezultētos bezdarba līmeņa pieaugumā daudzviet Eiropā, kā arī ASV. Līdz ar to mazinātos mājsaimniecību patēriņš, un ar centrālo banku darbībām nevarētu būt gana. Tas varētu iezīmēt ekonomiskās izaugsmes apstāšanos vai pat lejupslīdi.
Lasiet arī: EK Latvijai šogad prognozē gausāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs
Tiesa, modelējot optimistiskus scenārijus, ASV un Ķīnas attiecību uzlabošanās mazinātu nenoteiktību un uzlabotu uzņēmēju un mājsaimniecību noskaņojumu, labvēlīgi ietekmējot investīciju lēmumus, paredz ekonomiste.
ASV ekonomikas izaugsmi sekmētu ASV centrālās bankas procentu likmju samazināšana, bet Eiropā iekšzemes pieprasījuma palielināšanos nodrošinātu valdības izdevumu pieaugums investīcijām, piemēram, infrastruktūrā.
«Šajā scenārijā apstrādes rūpniecības nedienas nepiemeklētu citas nozares, un rūpniecības sniegums pat uzlabotos 2020.gadā. Gaišāks skats uz pasaules ekonomiku veicinātu Latvijas un pārējo Baltijas valstu izaugsmi, kas varētu sasniegt 3% – 4% 2020. – 2021.gadā,» pieļauj Zorgenfreija.
Negatīva interešu likme, lai ko tas nozīmētu. Ar prasīgiem zaļiem bērniem bez naudas.