Līdz ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību, kas arvien vairāk pārņem dažādu nozaru rutīnas darbu, paredzams, ka jau tuvākajā laikā izzudīs vairākas tradicionālās profesijas. To apzinās arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.
Teju 63% iedzīvotāju piekrīt, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana un automatizācija pilnībā aizstās cilvēkus vairākās profesijās un tiem, kas tajās šobrīd strādā, nāksies meklēt citu darbu.
Lielākā daļa iedzīvotāju piekrīt tam, ka automatizācijas un robotizācijas rezultātā vislielākajam riskam pakļauti rutīnas darba darītāji (pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt 77%), kā arī manuāla un mazāk kvalificēta darba darītāji (pilnībā piekrīt vai drīzāk piekrīt 76%). Pašapkalpošanās kases veikalos ir uzskatāms automatizācijas piemērs, kam arī piekrīt lielākā daļa iedzīvotāju (74%).
«Šis ir laiks, kad praktiski visās sadzīves jomās ikdienā sākam pieredzēt tehnoloģiju ietekmi. Esam pieredzējuši, piemēram, lauksaimniecības jomas praktisku automatizāciju, kas vēsturiski ir bijusi viena no lielākajām darba devējām. Daudzi ražošanas uzņēmumi, kā piemēram, Tesla, pāriet uz pilnīgu automatizāciju ražošanā neiesaistot cilvēkus. Robotizācija un mākslīgais intelekts jau sāk pārspēt cilvēku dažādās jomās. Piemēram, salīdzinoši nesen Ņujorkā kāda advokātu firma noalgoja datoru Ross, kas bankrota lietas risina ievērojami labāk par saviem cilvēku kolēģiem,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.
Tāpat Jansons norāda, ka mākslīgā intelekta IBM Watson uzstādītās vēža diagnozes ir divreiz precīzākas nekā pasaules vadošajiem onkologiem. «Šie ir tikai daži no piemēriem, kas ilustrē, cik patiesībā tuva ir šī nākotne, kad daudzas no mums zināmajām profesijām tiks automatizētas. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās tehnoloģiju ietekmi uz dažādām profesijām, tomēr ir samērā skeptiski attiecībā uz profesiju, kurā paši strādā. Taču tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, kas nozīmē – iedzīvotājiem būs jāspēj mainīt kvalifikācija uz citu profesiju pat vairākas reizes dzīves laikā.»
Iedzīvotāji pagaidām nesatraucas par automatizācijas ietekmi uz darba tirgu
Pētījuma pārstāvji uzsver, lai arī iedzīvotāji atzīst tehnoloģiju būtisko ietekmi uz darba tirgu, tomēr par savām pozīcijām bažījas vien retais. Tā 65% strādājošo iedzīvotāju uzskata, ka viņu profesijai automatizācijas ietekmes dēļ izzušana nedraud. Savukārt piektdaļa (21%) jau ir mazliet bažīgāki, pieļaujot iespēju, ka tas varētu notikt tālākā nākotnē (pēc vairāk nekā pieciem gadiem). Tikai 4% strādājošo šobrīd uzskata, ka viņu profesija automatizācijas dēļ varētu būt apdraudēta jau tuvākajos gados, bet 1% norāda, ka automatizācija jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc viņu profesijas speciālistiem.
Zīmīgi, ka absolūti lielākais vairākums strādājošo, kuri uzskata, ka tehnoloģiju attīstības un automatizācijas procesi viņu profesionālās gaitas nekādi neietekmēs, ir pakalpojumu nozarē – 74% atzīst, ka viņu profesijai izzušana vispār nedraud. Līdzīgi domā arī 55% fiziskā darba veicēju un 54% tirdzniecības jomā strādājošo. Taču tendences, ko jau šobrīd novērojam attiecīgajās nozarēs, liecina par pretējo.
McDonald’s finanšu direktors Ģirts Vildavs stāsta: «Jauno tehnoloģisko platformu ar pašapkalpošanās kioskiem esam ieviesuši jau astoņus McDonald’s restorānos Latvijā. Šajā gadā darbu turpinām, lai tuvākā nākotnē visos McDonald’s restorānos Latvijā jau darbotos jaunā sistēma. Tā mums dod iespēju plašiem produktu un pakalpojumu pielāgošanas un personalizēšanas risinājumiem. Varam apgalvot, ka jaunās platformas ieviešana mūsu restorānos bija pareizais lēmums, jo tā ir palīdzējusi uzlabot viesu apkalpošanas kvalitāti un kopējo restorāna apmeklējuma pieredzi.»
Savukārt vērtējot robotizācijas un mākslīgā intelekta spēju tuvāko desmit gadu laikā aizstāt cilvēku darbu dažādās jomās, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min tādus piemērus kā datu analīzi un programmēšanu – attiecīgi 30% un 22% piekrīt, ka šīs jomas pilnībā aizstās roboti. Savukārt skepse par automatizāciju ir attiecībā uz radošumu (50%) un spēju saprast bērnus (50%).
Iedzīvotāji gatavi mācīties; bērniem jau šobrīd jāapgūst automatizācijas laikmeta prasmes
Ņemot vērā nākotnes prognozes un jau šobrīd notiekošos automatizācijas procesus, vairāk nekā puse jeb 57% strādājošo iedzīvotāju tuvāko 5 gadu laikā plāno apgūt jaunas prasmes, lai nezaudētu savu konkurētspēju darba tirgū un nodrošinātu sev ienākumus. Savukārt piektdaļa (21%) strādājošo jau šobrīd mācās, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Jāatzīmē, ka visbiežāk to dara tieši vadītāji (32%) un augsta līmeņa speciālisti (31%). Interesanti, ka ceturtdaļa (26%) strādājošo iedzīvotāju šobrīd neapgūst jaunas prasmes, bet ir ieplānojuši to darīt tuvākajā nākotnē, turpretī trešdaļa (33%) šobrīd neko jaunu nemācās un arī neplāno to darīt, stāsta pētījuma pārstavji.
Domājot par bērniem un viņu nākotni, kopumā 81% vecāku, kuriem ir skolas vecuma bērni, uzskata – bērniem jāapgūst robotizācijas laikmeta prasmes. Tomēr iedzīvotājiem trūkst zināšanu, kā sagatavot savus bērnus dzīvei automatizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā (60% nezina, kā to paveikt), savukārt 25% nav pārliecināti, vai viņu bērniem šobrīd skolā nodrošina nepieciešamo prasmju apgūšanu. Tai pat laikā 37% ir skeptiski noskaņoti un uzskata, ka esošās izglītības programmas ietvaros viņu bērniem nav iespēja apgūt robotizācijas laikmetam atbilstošas prasmes, kas palīdzēs veidot karjeru nākotnes darba tirgū.
«Mēs dzīvosim ilgāk un līdz ar to arī darba mūžs būs garāks nekā pašlaik. Tehnoloģijas vienmēr ir ietekmējušas darba tirgu, bet šoreiz tā ir ne tikai kādu procesu robotizācija un automatizācija, bet arī mākslīgā intelekta spēja cilvēku aizstāt lēmumu pieņemšanas procesā. Tas nozīmē, ka šoreiz tehnoloģijas ietekmēs praktiski visas profesijas. Darbu zaudēs gan mazkvalificēti, gan ļoti augsti kvalificēti darbinieki. Cilvēkiem jāveido prasmju portfelis, lai spētu piedalīties mainīgajā darba tirgu un atrast jaunas darba vietas. Šeit svarīga loma ir gan pašiem cilvēkiem individuāli, gan valstij kopumā veidojot laika prasībām atbilstošu izglītības un veselības sektoru,» komentē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Pētījumu piedalījās 1 005 Latvijas iedzīvotājus.
Ref:224.000.103.1446