Nodarbinātības, algu un optimisma kāpums veicina arī privātā patēriņa izaugsmi. Diemžēl mājsaimniecību uzkrājumi vēl arvien ir ļoti zemi, un mājsaimniecības joprojām ir ļoti ievainojamas, ja notiek kāds negatīvs satricinājums ekonomikai. Ņemot vērā pieaugušo nenoteiktību pasaulē un Latvijā, mājsaimniecībām ir ļoti svarīgi veidot uzkrājumus – izaicinājums ir atrast pareizo līdzsvaru starp patēriņu un uzkrājumiem, teikts Swedbank mēneša apskatā.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna par galvenajiem apskata secinājumiem:
• Darba tirgus situācija turpina uzlaboties – nodarbinātība un algas aug, darba meklētāju īpatsvars samazinās, pat neskatoties uz ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara kāpumu. Mājsaimniecību pirktspēja tādējādi uzlabojas, neraugoties uz nodokļu paaugstināšanu un cenu kāpumu. Arī patērētāju optimisms iet uz augšu. Tomēr uzlabojumi vēl arvien ir neviendabīgi: dažādās sabiedrības grupās to izjūt atšķirīgi, dažās pat neizjūt.
• Uzlabojoties darba tirgus situācijai un augot optimismam, cilvēki sāk vairāk tērēt. No jauna izsniegtie patēriņa kredīti un emigrantu sūtītā nauda Latvijā palikušajiem tuviniekiem arī balsta mājsaimniecību tēriņus. Vēl viens iespējamais iemesls privātā patēriņa kāpumam ir izvairīšanās no nodokļiem. Diemžēl mājsaimniecību uzkrājumi vēl arvien ir ļoti zemi, turklāt uzkrājumu proporcija no rīcībā esošiem ienākumiem, visticamāk, atkal samazinājās 2010.-2011.g. pēc kāpuma 2008.-2009.g. Tādēļ, lai gan ekonomika ir kļuvusi spēcīgākā, mājsaimniecības joprojām ir ievainojamas gadījumā, ja notiek kāds negatīvs satricinājums ekonomikai.
• Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsme pierims, bremzējot arī jaunu darba vietu radīšanu. Patērētāju noskaņojums varētu arī pasliktināties, kas veicinās drošības spilvena veidošanu, taču nodarbinātajiem būs grūtāk runāt par algu paaugstinājumu. Ņemot vērā pieaugušo nenoteiktību pasaulē un Latvijā, ir ļoti svarīgi veidot uzkrājumus – izaicinājums mājsaimniecībām ir atrast pareizo līdzsvaru starp patēriņu un uzkrājumiem.
Eu nu come on!!! Kādi uzkrājumi? Kāds optimisms?
Man k-kā tas švēdu pārskats nelīmējas kopā ar CSP veikto mājsaimniecību labklājības pētījumu, ka 48% Latvijas mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā labklājība ir pasliktinājusies. Lielākajai daļai ģimeņu izaicinājums ir nevis atrast pareizo līdzsvaru starp patēriņu un uzkrājumiem, bet IZDZĪVOT. Gan jau, ka arī lielākā daļa arī uzkrātu, ja k-kas paliktu pāri pēc kārtējo rēķinu un ikmēneša kredīta maksājumu veikšanas, paikas iepirkšanas un benzīnbākas piepildīšanas.
Nevar noliegt, ka dzīvot LV jau pats par sevi ir viens liels challange :)