Ja iecerēti nodokļu palielinājumi tiks apstiprināti piedāvātajā versijā, tie viennozīmīgi cels inflāciju, norāda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Reaģējot uz nodokļu izmaiņām, arī mums būs jāpalielina sava šī gada inflācijas prognoze. Esam jau iepriekš norādījuši, ka konsolidāciju nepieciešams lielākā mērā veikt uz izdevumu samazināšanas un reformu īstenošanas rēķina, tomēr arī šī budžeta konsolidācija pamatā tiek veikta ar nodokļu palielināšanu, uzsver Stikuts.
Šo nodokļu paaugstināšanas radītā ietekme būs lielāka uz godīgajiem nodokļu maksātājiem, jo ēnu ekonomiku šādas izmaiņas skars daudz mazākā mērā. Protams, akcīzes palielinājums cigaretēm un alkoholam – precēm ar kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un sabiedrības izdevumiem – ir apsveicama, bet tajā pašā laikā pietrūkst jaudas kontrabandas apkarošanai. Savukārt akcīzes palielināšana gāzei un degvielai tieši palielinās izmaksas uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Izdevumu slogs, atņemot daļu no jau tā zemiem ienākumiem, pēc Latvenergo tarifu palielinājuma varētu būt jau kritisks, pieļauj ekonomists.
Kritiskākais faktors šajā nodokļu palielināšanas plānā ir laika jautājums – šie pasākumi ir novēloti. Ja vēlamies ieviest eiro 2014.gadā, tad nodokļu celšana bija pieļaujama tikai šī gada 1.janvārī. Šobrīd neveram gaidīt deflāciju gada beigās, jo pieņēmums, ka iekšzemes patēriņš būs pietiekami zems, nav pamatots. Tāpat saglabājas globālā enerģijas, izejvielu un pārtikas cenu pieauguma spiediens. Jāatzīmē, ka inflāciju veicinoši valdības pasākumi ir bijuši regulāri, un tas tikai nostiprina inflācijas pieauguma noturību, uzsver Stikuts.
nu, protams, pēc tam raudās, ka liela kļūda izdarīta, paceļot nodokļus