Aizvadītais gads bijis bagāts ar notikumiem, kas attīstījās dramatiski, taču beigas neizvērtās nemaz tik sliktas. Atcerēsimies svarīgākos no tiem.
DEFLĀCIJA: stāvoklis «ne šāds, ne tāds»
Gada sākumā mums nācās atcerēties terminus «deflācija» un «zema inflācija», un ne tikai atcerēties, bet arī dzīvot ar šīm parādībām visa gada garumā. Cenas precēm un pakalpojumiem šajā periodā vai nu samazinājās vai nedaudz pieauga – viena procenta desmitdaļu diapazonā.
Sākotnēji ekonomisti skandēja, cik tas ir bīstami un brīdināja par japāņu scenārija atkārtošanās risku. Inflācijas trūkums Japānā savulaik noveda pie lielām problēmām ekonomikā un radīja jaunu terminu «zaudētā desmitgade» – tieši tik daudz gadu Japānas ekonomika bija «komā». Bet pamazām eirozonā ir pieraduši, ka cenas nepalielinās.
Eksperti izteica cerību, ka deflācija turpināsies tikai gada pirmajā pusē. Tomēr gada otrajā pusgadā situācija nav būtiski mainījusies. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs raksturoja situāciju valstī, sakot, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir «ne šāda, ne tāda» vai «veselīgas stagnācijas» stāvoklī.
Vietējie ekonomisti beiguši dramatizēt situāciju un deflāciju sākuši saukt par «labu», jo deflācija – tas nav neizbēgams ekonomiskās apokalipses vēstnesis. Cenas var samazināties arī diezgan labvēlīgu iemeslu dēļ. Tā, piemēram, pateicoties tehnoloģiju attīstībai. «Labās» deflācijas pieaugums mazās valstīs ir augsts un uz Latviju tas attiecas pilnā mērā, apgalvo ekonomisti.
ABPUSĒJĀS SANKCIJAS: neviens nevēlējās piekāpties
Mūsu gadījumā runāt par ievērojamu tehnoloģiju attīstību, kā deflācijas cēloni, protams, pāragri. Patēriņa preču un pakalpojumu cenu nulles vai minimāla pieauguma pamatā ir zemas cenas naftai un energonesējiem, ES un Krieviju savstarpējās sankcijas, gausa ekonomikas attīstību eirozonā un Krievijas novājinātā ekonomika. Tas viss atspoguļojas arī Latvijas tautsaimniecībā.
Gada beigās Ārlietu ministrija izdeva ziņojumu, kurā, cita starpā, norādīts, ka saistībā ar Krievijas ieviesto embargo pārtikas produktu importam, Latvijas tautsaimniecībā 2015.gadā netika ieskaitīti 60 miljoni eiro jeb 0,25% no IKP.
Ņemot vērā zaudējumus, kas saistīti ar Krievijas ekonomikas kritumu, kopējā zaudējumu summa pārsniedz 200 miljonus eiro. Daži eksperti uzskata, ka Latvijas tautsaimniecības zaudējumu rādītāji ir būtiski pazemināti. 200 miljonu eiro iztrūkumu eksperti prognozēja tikai Latvijas zivju pārstrādes nozarē, Krievijas ieviestā aizlieguma dēļ šprotu importam.
Vēl 50 miljonus eiro zaudējumu sarēķinājuši piensaimnieki, kas arī pārcietuši grūtu gadu. Lauksaimniecības nozares kopējie zaudējumi lēsti 140 miljonu eiro apmērā. Lai gan ES periodiski nākas sniegt ārkārtas finansiālu atbalstu te piena ražotājiem, te cūkkopjiem, pagājušā gada decembrī ES Padome nolēma pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl uz sešiem mēnešiem – līdz 2016.gada 31. jūlijam.
BĒGĻI: skaidrība
Vēl kāda ilgtermiņa tēma ir migrācijas krīze un nepieciešamība uzņemt bēgļus. Jāatzīst, ka labi ir tas, ka otrajā pusgadā radās skaidrība, kādas nebija gada pirmajā pusē. Tapa zināms, ka Latvija būs jāuzņem 531 bēglis, un nevis 250 vai 737, vai 776. Turklāt gada beigās beidzot tika pieņemts bēgļu uzņemšanas plāns. Un tāpēc, lai viņi īpaši neuzkavētos mūsu valstī vai aktīvāk iesaistītos darba dzīvē, bēgļu pabalsts tika samazināts līdz 139 eiro.
Eksperti uzskata, ka migranti, kas pie mums nonāks, neietekmēs pašmāju ekonomiku, jo vēlēsies ātrāk doties uz bagātākām valstīm ar dāsnāku sociālo sistēmu nekā Latvijā.
Saskaņā ar dažām aplēsēm, viena bēgļa uzturēšana pirmos deviņus mēnešus izmaksās 1 584 eiro. Ir paredzams, ka ES valstis saņems 6000 eiro finansējumu par katru saņemto bēgli, kas nebūs pietiekami, tāpēc valstīm nāksies vai nu bēgļu uzturēt, «spiest» viņus piedalīties darba tirgū vai doties prom uz citām valstīm.
PREZIDENTŪRA ES PADOMĒ: ballīte izdevusies
Pagājušajā gadā Latvijai bija pirmā prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas ilga gada pirmos sešus mēnešus.
30.jūnijā oficiāli beidzās pusgadu ilgā maiņa ES Padomē. 1.jūlijā Latvija nodeva posteni Luksemburgai. Kā atzīmējuši daži eksperti, Latvija izdevies izvairīties no lielām kļūdām, bet tas ir vairāk saistīts ar bailēm izdarīt «kaut ko ne tā».
Maijā notikušais Austrumu partnerības samits, kas bija daļa no prezidentūras, par sensāciju nekļuva, kā varbūt kādam būtu gribējies, bet tas arī neizgāzās, kā 2013.gadā notika Lietuvā. Turklāt sākotnēji arī netika plānots, ka samitā tiks noslēgtas vēsturiskas vienošanās vai ES sastāvā uzņemtas jaunas valstis.
Latvija un jo īpaši Rīga sešu mēnešu ilgajā prezidentūras laikā un pēc tās bija iecienīta ārvalstu tūristu vidū, kas kompensēja dramatisko tūristu plūsmas kritumu no Krievijas. Pie mums brauca augstākās ES amatpersonas un žurnālisti no visas pasaules. Tātad visā visumā – «ballīte bija izdevusies».
GRIEĶIJA: sirtaki visai Eiropai
Vienīgais, kas nopietni aptumšoja Latvijas prezidentūras laiku, bija problēmu saasināšanās Grieķijā. Taču svarīgs lēmums Grieķijas jautājumā tika pieņemts Luksemburgas prezidentūras laikā, turklāt pēc tam, kad šajā Dienvideiropas valstī notika referendums, kurā grieķi draudzīgi nobalsoja, ka nevēlas maksāt parādus starptautiskajiem kreditoriem.
Tas patiešām bija nervozs laiks visai eirozonai, tomēr augustā izdevās problēmu atrisināt. Grieķijas parlaments pēc ilgām debatēm tomēr apstiprināja ekonomiskās glābšanas programmu ar agrāk pieņemtu memorandu starp Eiropas Komisiju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Centrālo banku.
Memorandā ietverti vairāki nosacījumi: fiskālās stabilitātes atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaistīšana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes uzlabošanai valsts sektorā. Saprašanās memorandu plānots pārskatīt katru ceturksni, un kārtējo maksājumu Grieķija saņems tikai tad, ja veiksmīgi pildīs visus izvirzītos uzdevumus. Rezultātā visas eiro zonas valstis atbalstīja jauno finanšu atbalsta programmu Grieķijai par kopējo summu 86 miljardi eiro.
BUŽETS UN NODOKĻI: likteņa ironija un taisnība
Latvijā 2015.gadā ieies vēsturē ar jaunā solidaritātes nodokļa parādīšanos, kas būs jāmaksā pēc Latvijas mērogiem «super» bagātiem cilvēkiem.
Finanšu ministrija ir sagatavojusi solidaritātes nodokļa maksātāja portretu. Tas ir cilvēks, kura mēnešalga pārsniedz 4 tūkstošus eiro jeb no 48 līdz 75,3 tūkstošus eiro gadā. Latvijā ir tikai 4 700 šādi darbinieki, uz kopējo 800 tūkstošu nodarbināto fona. Viņi arī būs tie, kas maksās solidaritātes nodokli.
Kā uzskata Finanšu ministrija, jaunais fiskālais maksājums likvidēs pretrunu, ka noteikts skaits cilvēku var maksāt daudz zemākus nodokļus no saviem ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu (OSAI) maksātājiem būs vienāds, jo nenomaksātās OSAI tiks kompensētas ar solidaritātes nodokli.
Kopumā, norobežojoties no atsevišķu grupu interesēm un palūkojoties uz diskusijām par 2016.gada budžetu un izmaiņām nodokļu jomā, bija skaidrs, ka ministri ir izmisumā. Ģeopolitiskā situācija un savstarpējās sankcijas smagi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību, bet vajadzības aizsardzības, veselības un izglītības jomās pieaug. Un nepieciešams kaut kur dabūt naudu šiem mērķiem. No šejienes arī nāk pēkšņās iniciatīvas nodokļu izmaiņu jomā un cīņa par katru eiro diskusijā par minimālo algu. Viss liecināja par haosu un nesistemātisku pieeju, ko radījusi nepieciešamība izveidot dzīvotspējīgu budžetu brīdī, kad valstij hroniski trūkst līdzekļu.
Budžetu tomēr apstiprināja, un premjerministre Laimdota Straujuma, uzstājoties deputātu priekšā, nodēvēja to par taisnīgu budžetu, kas izveidots katra Latvijas iedzīvotāja interesēs, lai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sabalansētu dažādu sabiedrības grupu intereses un mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.
Par oficiālajām 2016.gada budžeta prioritātēm izvirzītas: valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, izglītības kvalitātes uzlabošana. Ne skolotājiem, ne ārstiem alga nav palielināta, bet piešķirti vairāk nekā 700 tūkstoši eiro algas paaugstinājumam premjerministram, valdības locekļiem, ministriju parlamentārajiem sekretāriem, parlamenta komisiju un frakciju priekšsēdētājiem.
Augstākminēto personu vidējie ienākumi no 1.janvāra palielināsies par 600-700 eiro mēnesī. Tas ir, faktiski, par to pašu ārstu un skolotāju algu apmēru. Likteņa ironija ir tā, ka pati Straujuma pilnībā neizbaudīs taisnīgo budžetu un augstāku atalgojumu, jo decembra sākumā paziņoja, ka viņa atkāpjas no amata. Līdz Jaunā gada atnākšanai koalīcijas partijas tā arī nav spējušas izvēlēties citu premjera kandidātu, tāpēc valsts pārkāpusi gada slieksni ar tehnisku valdību.
Ref:017.010.103.9260