Strauji zūd konkurētspēja loģistikas nozarē

Latvija pēdējo mēnešu laikā strauji zaudējusi konkurētspēju tranzīta loģistikā, jo augušas Latvijas tranzītkoridora izmaksas, intervijā BNN.LV norāda Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Lielākās problēmas esot ar strauji augošām izmaksām dažādās tranzīta loģistikas izmaksu pozīcijās – pārvadājumi, darba algas utt. Šo situāciju lielā mērā radījis fakts, ka krīzes laikā liela daļa tirgus dalībnieku vai nu pārtrauca savu darbību, vai arī samazināja savas pārvadājumu un darba kapacitātes. Šobrīd, tirgum atkal augot, trūkst resursu, lai pieprasījumu apmierinātu, kas rada cenu kāpumu. Tauriņš uzsver, ka Somija izmaksu ziņā kravu piegādēm uz Krievijas rietumiem šobrīd esot pat izdevīgāka nekā Latvija. Lai Latvija nezaudētu tirgus pozīcijas situācijai strauji jāmainās.

Kādas ir tendences loģistikas nozarē šobrīd? Ekonomiskās krīzes laikā daudz tika runāts par tirgus konsolidāciju? Vai tas ir noticis?

Konsolidācija un apvienošanās ir notikusi, bet šobrīd vēl ir grūti aptvert šī procesa mērogus.Varam izteikt secinājumus vien pēc indikācijām. Ir bijuši vairāki apvienošanās piemēri –  kaut vai  Sanitex. Tas ir interesants veidojums, kas ir piemērs tirgus konsolidācijai. Tāpat apvienošanās notikušas ekspeditoru un autopārvadājumu tirgū. Tomēr bez konsolidācijas notikusi arī tirgus attīrīšanās. Ir daudzi pārvadātāji, kas uzņēmās saistības, kuras nebija spējīgi pildīt un aizgāja no tirgus. Ekspeditoru tirgū ir līdzīgi – tie uzņēmumi, kas strādājuši tikai uz naudas plūsmu, bez reālā pamatlīdzekļu seguma, ir vai nu aizgājuši no tirgus, vai apvienojušies ar konkurentiem.

Bet ir arī tirgus neredzamā daļa – ir uzņēmumi, kas reāli vairs nedarbojas, bet gada pārskatus vēl iesniedz, cīnās ar nodokļiem un valsti. Pēc pāris gadiem tikai redzēsim cik aktīvo tirgus dalībnieku ir palicis.

Kādas sagaidāt loģistikas tirgus tendences? Daudz kas acīmredzot būs atkarīgs no globālām tirgus tendencēm?

Domāju, ka vislielākā atkarība būs tomēr no lokālām norisēm. Arvien par Latvijas tirgu varam teikt, ka tas nav sabalansēts. Tirgus sabalansēšana notiek ar ārvalstu aizdevuma injekciju palīdzību. Latviju varētu salīdzināt ar narkomānu, kam iedod kārtējo devu un viņš jūtas labi. «Šodien jūtos labi, jo saņēmu devu!» Bet vai pēc narkomāna izjūtām var pateikt, ka tiešam ir labāk? Man šķiet , ka tikai tad, kad dzīvosim bez šīs devas un iziesim cauri spēcīgai krīzei, tikai tad spēsim objektīvi vērtēt – vai ir labi, vai nav. Tikai tad arī varēsim spriest par Latvijas ekonomiku un loģistikas tirgu tiešā saiknē.

Bet kā šobrīd «jūtas» loģistikas tirgus?

Ir jau ne tikai starptautiskie aizdevumi. Mums tiek doti arī ES līdzekļi, kas ir papildus nauda, par kuru mēs pērkam un apgūstam šos līdzekļus. Tas interesantais termins «apgūstam». Ko tas būtībā nozīmē? Tērēsim vairāk patiesībā.

Un šī pseidoaktivitāte rada aktivitāti arī biznesā. Loģistika ir vistiešākajā mērā saistīta ar ekonomisko izaugsmi. Loģistikas tirgus izaugsmes formula ir: IKP reizināts ar divi. Ja IKP krītas, tad loģistikas tirgus krītas divas reizes straujāk kā IKP. Ja IKP kāpj, tad loģistikas tirgus aug divas reizes straujāk nekā IKP. IKP kritums smagi skāra loģistikas nozari.

Tāpēc šobrīd, pēc ekonomiskās krīzes, tirgū daudzos segmentos ir zināms kapacitāšu trūkums. Vecās kapacitātes uzņēmumi atgūt nevar, jo nav pieejams finansējums. Tā rezultātā ir strauji pieaugušas pakalpojumu cenas, bet pieprasījuma pagaidām netrūkst. Uzņēmumi tā vien spēj organizēt darbu. Tomēr šī situācija ir mānīga, un mēs paši sevi varam ievilkt lamatās. Tas, kas zināma mēra ļāva pārvarēt krīzi, bija tranzīts, tomēr šobrīd mēs sākam ļoti, ļoti strauji zaudēt savu konkurētspēju tranzīta loģistikas tirgū augošo pakalpojumu cenu dēļ. Mēs sevi šādā veidā paši izspiežam no tranzītbiznesa loģistika tirgus. Es nezinu, kas notiks līdz gada beigām. Godīgi sakot man ir bail par to pat iedomāties. Pasarg Dievs, ka mēs neatgriežamies sākumpunktā.

Kuras pozīcijās ir lielākais cenu pieaugums?

Kut vai autopārvadājumi. Piemēram, ja normāls frakta līmenis noteiktam skaitam konteineru piegādei uz Maskavu pērna gada beigas bija 1200 eiro, tad tagad tas ir 1800 eiro. Pirmskrīzes līmenis savukārt bija 1600 vai 1700 eiro. Krīzes laika mums konkurenti somi vēl nāca pretim un uzsāka streikot. Tas radīja papildus tirgus interesi par mūsu loģistikas koridoru un iespējām. Tajā brīdī tirgus bija jāpaņem un nedrīkstējām to vairs laist vaļā. Somi, sapratuši, ka ziepes būs, savas cenas spēcīgi samazina. Mūsu cenas savukārt iet uz augšu. No izmaksu viedokļa, šobrīd somu tranzīts uz Krievijas rietumdaļu ir izdevīgāks nekā caur Latviju.

Var sanākt tā, ka izmantojot esošo situāciju īstermiņa finansiāla labuma gūšanai, loģistikas nozare var sev nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.