Tautas skaitīšana var atklāt, ka reālais Rīgas iedzīvotāju skaits ir vismaz par 10% lielāks

Pirmie rezultāti par Latvijas faktisko iedzīvotāju daudzumu būs zināmi jau 2011.gada beigās, biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda uzņēmuma SIA GFK Custom Research Baltic, kurš veiks tautas skaitīšanu Latvijā, direktore Iluta Skrūzkalne.

Intervijā analizējot tautas skaitīšanas procesu Skrūzkalne atklāj, ka lielākie pārsteigumi pēc skaitīšanas varētu būt reālais emigrācijas procents, kā arī tas, ka kļūs skaidrs, cik kvalitatīvs ir mūsu adrešu un/vai iedzīvotāju reģistrs, turklāt pēc tautas skaitīšanas, iespējams, tiks noskaidrots, ka reālais Rīgas iedzīvotāju skaits ir vismaz par 10% lielāks.

Kad Latvijā notika pēdējā tautas skaitīšana un kāpēc to jāveic tieši šobrīd?

Pēdējā tautas skaitīšana notika 2000.gadā un Eiropas Savienībā (ES) ir pieņemts, ka tas notiek reizi desmit gados. Nepieciešamību veikt tautas skaitīšanu 2011.gadā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu. Tāpēc mēs iekļaujamies kopīgā ES projektā. Mēs vāksim datus arī par emigrācijas kopienām, kas tiks saskaņoti ar citu valstu statistiku. Ja latvieši ziņos, ka svešumā dzīvo ilgus gadus, viņi tiks pieplusoti tur.

Iepriekšējo reizi to darīja Centrālā statistikas pārvalde. Kāpēc tagad to uzticēja jūsu uzņēmumam?

Iepriekš to spēja veikt Centrālā statistikas pārvalde (CSP)– ar saviem spēkiem. To būtu labāk jautāt viņiem pašiem. Mēs esam uzvarējuši Valsts iepirkuma konkursā un šis projekts atdots privātajam sektoram. Kopumā CSP konkursā bija pieteikušies trīs pretendenti – GFK, TNS Latvia un SKDS. Es arī saprotu, ka pārvaldei vairs nav tādas kapacitātes, kā pirms 10 gadiem, kad bija reģionālie skaitīšanas centri. Ēkas pilnas ar cilvēkiem. Tad bija vieglāk to noorganizēt. Mūsu uzņēmums ar 28 pilna laika darbiniekiem un 200 pieredzējušiem intervētājiem ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs. Nevienai privātai tirgus pētījumu/socioloģijas aģentūrai gan nav šādas pieredzes Centrālajā un Austrumeiropā – ka tai tiktu uzticēta iedzīvotāju skaita apzināšana.

Kā jūs spēsit nodrošināt vienu no lētākajām tautas skaitīšanām ES?

Viens ir darba samaksa, kur solām ap 160 Ls uz rokas, taisnīgi piemērojot koeficientus kā Rīgā, tā laukos. Jo Rīgā ir samaksas konkurences apsvērumi, bet laukos nav tik viegli sasniegt katru mājsaimniecību. Čehijā šāds projekts izmaksās 20 reizes dārgāk, tur konkursā uzvarēja Čehijas valsts pasts. Tas nozīmē, ka viena valsts iestāde pārskaita citai. Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm, kas tautas skaitīšanu veic saskaņā ar tradicionālām metodēm, tā ir vislētākā, proti, mums tā izmaksās 3,9 dolārus (divus latus), rēķinot uz vienu cilvēku, Igaunijā un Lietuvā to dara CSP – attiecīgi par 19,7 dolāriem (10,1 latu) Igaunijā un 5,9 dolāriem (3,04 latiem) Lietuvā.

Kā identificēt tautas skaitītāju, kad viņš zvanīs pie ārdurvīm?

Viņam (-ai) būs apliecība ar CSP direktora parakstu, kas iesieta violetas krāsas lentītē. Ja iedzīvotājiem radīsies kaut mazākās šaubas par kādu skaitītāju, viņi varēs konkrēto personību pārbaudīt, piezvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni. Tālruņa numurs būs redzams plakātos visu pilsētu ielās. Šo masīvo sociālo kampaņu organizē cita aģentūra. Skaitītājus apgādāsim ar portatīvajiem datoriem, ko iepirkusi citā konkursā izraudzīta kompānija. Datorus pēc divarpus mēnešiem būs jāatgriež, jo tie tiks izsniegti nomā. Viņi nesīs pilnu atbildību par datoru bojājumiem un pazaudēšanu.

Kā tehniski sāksies skaitīšanas process?

Interneta pieejamības paplašināšanās izvirzīja mums uzdevumu radīt iespēju iedzīvotājiem, kas to vēlēsies, aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā savās mājās, publiskajās bibliotēkās, mācību iestādēs vai citur – no šā gada 1. līdz 10.martam. Pieeja tautas skaitīšanas veidlapām internetā būs iespējama, tikai izmantojot pases datus un personas kodu. Līdz 31.maijam skaitītāji veiks apgaitu pa mājsaimniecībām. CSP sagatavotā tautas skaitīšanas «Mājokļa anketa» ietvers jautājumus par mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī tādiem mājokli raksturojošajiem rādītājiem kā ēkas tips, piederība, mājokļa platība, ūdens apgādes sistēma, apkures veids, labiekārtotība u.c. Toties «Personas anketa» ietvers jautājumus par iedzīvotāju ģimenes stāvokli, tautību, valodu, kuru pārsvarā lieto mājās, izglītību, ekonomisko aktivitāti, kā arī iedzīvotājus lūgsim brīvprātīgi sniegt informāciju par uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs emigrējušiem radiniekiem.

Cik ilgā laikā tiks apstrādāti tautas skaitīšanas dati un kad uzzināsim provizoriskos rezultātus?

Dati no iedzīvotāju mutes tiks savadīti portatīvajā datorā un caur internetu pa taisno aizies uz CSP serveri to apkopošanai un analīzei ar speciālām programmām. Mēs kā pētījumu kompānija būsim bez tiešas piekļuves šiem datiem – drošības apsvērumu dēļ. Pēc 31.maija gaidīsim vēl 10 dienas piesakāmies tos, kas nav sastapti savās mājās. Domāju, ka pirmie rezultāti par Latvijas faktisko iedzīvotāju daudzumu būs zināmi jau 2011.gada beigās. Visi ar nepacietību gaida šo reālo emigrācijas procentu, kas ir lielais nezināmais valstī. Tie, kas pašlaik dzīvo Īrijā, Lielbritānijā, Zviedrijā u.c., varēs pirmajās desmit dienās pieskaitīties caur internetu. Otrs pārsteigums būs, cik kvalitatīvs ir mūsu adrešu un/vai iedzīvotāju reģistrs. Kā zināms, notiek vērienīga iekšējā migrācija. Iespējams, ka reālais Rīgas iedzīvotāju skaits izrādīsies vismaz par 10% lielāks.

Par cik nokomplektēts ir tautas skaitītāju štats?

Virs 51 procenta, jo tas pildās pakāpeniski. Ir trīs līmeņu atlase – 37 reģionālie vadītāji, kā arī pārraugi, kas palīdzēs viņiem šo procesu organizēt, tad nāk «brigadieri» un 2000 tautas skaitītāji. Plānojam šos darbus sadalīt pēc iespējas tā, lai katrā mazajā pagastā (ciematā) ar vismaz 1000 iedzīvotājiem būtu vietējais cilvēks, kurš visus pazīst un pārzina adreses. Zina, kuri ir izbraukuši.

Vai jūs nepārsteidza ažiotāža uz šo līgumdarbu?

Mums ir pieteikušies apmēram pieci cilvēki uz vienu skaitītāja vietu. Ja mēs raugāmies uz normālu darba tirgus situāciju, kur uz vienu vietu bieži vien ir pat 20, 40 un 60 kandidāti, tad te konkurss ir krietni mazāks. Interesentus pirmajā kārtā mums palīdzēja atlasīt CV Online, kam ir ilggadīga pieredze, tajā izvērtēja valodas, datoru zināšanas un lai būtu vismaz minimāla darba pieredze. Neskatījāmies pēc profesionālās piederības, bet vai vispār saprot, ko nozīmē atbildība un laikus nododams darba rezultāts. Varēja būt arī krāvēji vai sētnieki. Pie mums strādās arī studenti, jo šis statuss apliecina spējas mobilizēties un izpildīt mūsu prasības. Katrs reģionālais vadītājs saņēma tādu pretendentu failu, kas attiecas uz viņa teritoriju. Galvaspilsēta ar Pierīgu ir sadalīta nosacīti septiņos reģionos, aptverot arī Jūrmalu, Siguldu un Rīgas rajonu. Pēc tam mūsu reģionālos vadītājus un pārraugus apmācīja personāla atlases kompānija, lai viņi nākamo atlases kārtu vadītu patstāvīgi. Lai izvēlētos labāko, godīgāko un profesionālāko skaitītāju no četriem – pieciem. Turklāt šis nav darbs, kur mēs garantētu nodarbinātību ilgākā laika posmā. Tie ir tikai divarpus mēneši. Tas ir papildus darbs. Nepiesakās tie, kas jau ir ļoti noslogoti pamatdarbā, vai kam ir labi atalgota profesija.

Vai tas, jūsuprāt, ir optimāli, ka viņiem gabaldarba izstrāde var sasniegt tikai minimālo algu?

Jā, tas mums šķiet optimāli, jo esam ierobežoti projekta budžetā un visa valsts savelk jostas. Nevaram atļauties piemaksāt skaitītājiem no citos projektos piesaistītās naudas. Varam maksāt tik, cik paredz šī projekta tāme. Visu izmaksāsim ar darbaspēkam aprēķināmiem nodokļiem. Esmu dzirdējusi daudz pārmetumus, ka mēs – GFK te grasāmies nopelnīt miljonu, bet tā tas nav. Ja vēlaties dzirdēt, cik ir mūsu plānotā peļņa no šī projekta administrēšanas, tad tie ir apmēram 5% (no 2,78 miljonu latu vērta līguma).