Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomē (TSP) trešdien, 20.decembrī, skatīts jautājums par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferencēšanu, nolemjot, ka izveidoto sistēmu bremzēt nedrīkst, jo tā paredz atvieglojumus energoietilpīgajiem ražotājiem. Tomēr pēc nākamā gada pirmā ceturkšņa rūpīgi jāvērtē ietekme uz citām nozarēm.
Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīvas trešdien, 20.decembrī, tika padziļināti vērtēta OIK diferencēšanas kārtība, saskaņā ar kuru vairākiem desmitiem tūkstošu mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad elektrības rēķini ievērojami pieaugs.
Saskaņā ar EM skaidrojumu izveidotas četras grupas, kur pirmā grupa ir mājsaimniecības, otrā – mazie un vidējie uzņēmēji, bet trešā un ceturtā – lielie un energoietilpīgie komersanti.
«Pašreiz problēmas izveidojušās otrajai grupai jeb 53 tūkstošiem pieslēgumu, kas ir lielākā daļa uzņēmumu, kuriem maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs par vairāk nekā 10%, tādējādi papildu tiktu iekasēti 3,6 miljoni eiro gadā,» skaidrots padomes sēdē.
Tāpat EM apkopotā informācija norāda, ka šai uzņēmumu grupai elektroenerģijas izmaksas nepārsniedzot 2% no kopējā uzņēmuma darbības izmaksām.
Kā norādījis Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons, pateicoties valdības lēmumam OIK slogu rūpniekiem mazināt, pērn Latvijas vienīgais cementa ražotājs un lielākais industriālais investors Cemex apguva jaunu eksporta tirgu – Zviedriju, kur tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos ražotā cementa.
«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādus lēmumus nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus uzņēmumam būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Šogad no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veido 31%, bet nākamā gada prognoze ir vēl lielāka – 37% no kopējā eksporta apjoma. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Jākobsons.
Uzklausot uzņēmēju organizāciju, TSP locekļi pieņēmuši lēmumu, ka izveidotā diferencēšanas sistēma ir jāievieš, lai atlaides saņemtu lielie un energoietilpīgie komersanti, taču pēc trīs mēnešu rezultātu apkopošanas, jāatgriežas pie nozaru izvērtējuma, lai saprastu, vai neveidojas tirgus kļūdas, kuru rezultātā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ietilpst otrajā grupā, būtiski un neproporcionāli pieaugtu elektrības rēķini.
TSP locekļi norādījuši arī to, ka rekomendē EM veikt visas nepieciešamās darbības, lai turpinātu vērtēt OIK saņēmējus, tādējādi izskaužot tos, kuri šo sistēmu izmanto negodprātīgi, radot gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem papildu izmaksas elektrības rēķinos.
Padome lēmusi arī to, ka nākamajā gadā jāuzsāk savlaicīgas diskusijas par Latvijas enerģētikas pamatnostādņu izstrādi nākamajam periodam, kam jāstājas spēkā jau 2021.gadā un kam primāri jābūt vērstam uz to, lai Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tostarp Skandināviju, ir konkurētspējīgas izmaksas par elektroenerģiju.
Ref: 225.000.103.2159