Gandrīz pusē jeb 45% Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktu atrodamas pesticīdu atliekvielas, liecina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) pētījuma rezultāti.
Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27,3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu «kokteiļefekta» ietekme nav pārbaudīta.
Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41,8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā, informē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
«Parādīt statistiku par vienas atsevišķas atliekvielas līmeni pārtikā ir pārāk vienkāršoti. Lai arī 97% Eiropas Savienībā patērētās pārtikas nepārsniedz pesticīdu pieļaujamo atliekvielu līmeni, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis kopējais pesticīdu skaits, kuru atliekvielas atklātas pārtikā. Tas ir satraucoši, jo ļoti maz zināms par to, kāda ir šo vielu kombinētā ietekmē uz cilvēka veselību,» komentē Eiropas Pesticide Action Network pārstāvis Mārtins Dermīns.
«ESFA būtu regulāri jāpārskata un jāpazemina maksimālais pieļaujamais pesticīdu atliekvielu līmenis pārtikā, jo arvien jauni dati parāda, ka maksimālā toksiskuma līmeņa noteikšana pārtikā ir ļoti teorētiska. Vienīgā statistika, par ko ESFA būtu jārunā attiecībā uz pārtikas drošību, ir nulles līmeņa atliekvielas,» teic Tatjana Santos no Eiropas Vides biroja.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis norāda: “Šie fakti ir ļoti satraucoši. Lauksaimniecība Latvijā kļūst arvien intensīvāka un pesticīdu lietošanas apjomi katru gadu palielinās. Tas rada risku, ka pesticīdu atliekvielas mūsu pārtikā būs arvien vairāk, un to parāda arī šis pētījums. Turklāt, parādās arvien jaunas lauksaimniecības ķimikālijas, kuras ir grūti izsekojamas. Sabiedrībai būtu vairāk jāpievērš uzmanība un jāizvērtē, kādu pārtiku iegādāties.”
Ref: 102.000.102.9369